Saeimas frakciju "Stabilitātei" pametot vēl vienam deputātam - Dmitrijam Kovoļenko, izjukusi "Stabilitātei" frakcija, aģentūtrai LETA apstiprināja frakcijas priekšsēdētāja Svetlana Čulkova.
Viņa nevarēja komentēt iemeslus, kāpēc Kovoļenko lēmis frakciju pamest.
Čulkova norādīja, ka "Stabilitātei" turpinās savu darbu parlamentā kā četri neatkarīgi deputāti. "Viss paliek, kā ir, cilvēki aizgāja - tā ir politika," teica Čulkova.
Jau ziņots, ka pirms nedēļas frakciju pameta deputāti Iļja Ivanovs, Igors Judins un Amils Saļimovs, tādējādi tā palika minimālajā pieļaujamajā - piecu cilvēku - sastāvā.
Frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci deputāti, kas ievēlēti Saeimā no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta, turklāt frakcijas piederību mainīt nav iespējams. Tādējādi no viena kandidātu saraksta ievēlētie deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā.
Sākotnēji "Stabilitātei" frakcijā pēc Saeimas vēlēšanām bija 11 cilvēki, tomēr frakciju skāruši vairāki skandāli, kuru laikā deputātu rindas sarukušas, tiem izstājoties pēc pašu vēlēšanās vai tos izslēdzot.
Arī "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju šonedēļ pameta deputāts Valērijs Petrovs.
Partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs vairāku deputātu aiziešanu no partijas frakcijām aģentūrai LETA skaidroja gan ar domstarpībām par Ukrainas jautājumiem, gan ar, viņaprāt, pret partiju vērstu "spedienestu spiedienu", vienlaikus norādot, ka tas neapdraud politiskā spēka dalību rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Rosļikovs aģentūrai LETA klāstīja, ka attiecībā uz Rīgas domnieka Petrova izvēli pamest "Stabilitātei" frakciju esot skaidra situācija, proti, tas esot saistīts ar jautājumiem par Ukrainu. "Tur man nav jautājumu," teica Rosļikovs.
Savukārt, runājot par parlamenta "Stabilitātei" deputātu - Iļjas Ivanova, Igora Judina un Amila Saļimova - frakcijas pamešanu, Rosļikovs sprieda, ka partijai patlaban esot "smagi laiki", jo visi dienesti, Rosļikova traktējumā, aktīvi strādājot pret "Stabilitātei".
"Savulaik ne vienu vien partiju mūsu specdienesti ir iznīcinājuši, un tagad droši vien ir mūsu kārta (..). Līdz ar to ne visi var izturēt," sacīja Rosļikovs, solot, ka partija strādās tālāk un nākotnē skatoties ar optimismu. Pēc viņa vārdiem, nekas traģisks neesot noticis, kā arī neesot indikācijas, ka "Stabilitātei" nevarētu startēt vēlēšanās. Politiķis vērtēja, ka trim deputātiem, kas izstājušies no parlamenta frakcijas, neesot nekādas ietekmes uz sabiedrisko domu.
Jau ziņots, ka viedokļu nesakritības dēļ partijas "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju pamet deputāts Valērijs Petrovs, aģentūru LETA informēja domnieks.
Viņš paziņojumā raksta, ka Rīgas domē turpmāk strādās kā neatkarīgs deputāts.
"Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju "Stabilitātei" viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē," skaidro deputāts.
Vienlaikus respektējot partijas līdera Alekseja Rosļikova tiesības uz savu viedokli, "taču pats kategoriski atsakos atbalstīt jebkādu politisko virzību, kas ir saistīta ar pašreizējās Krievijas vadības kursu".
"Stabilitātei" Rīgas domes frakcijā līdz šim darbojās vadītājs Rosļikovs, vietnieks Jakovs Pliners, kā arī Petrovs un Nikolajs Kabanovs.
Kā ziņots, iepriekš partijas "Stabilitātei" Saeimas frakciju pametuši deputāti Ivanovs, Judins un Saļimovs, tādējādi tā palikusi minimālajā pieļaujamajā - piecu cilvēku - sastāvā.
"Stabilitātei" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Svetlana Čulkova aģentūrai LETA pauda, ka deputāti neesot varējuši izturēt uz partiju izdarīto spiedienu un pieņēmuši lēmumu, ka viņiem būs labāk strādāt kā neatkarīgiem deputātiem.
Tāpat vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra ir pabeigusi pārbaudi par partijas "Stabilitātei" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām un izteikusi partijai brīdinājumu.
Brīdinājums izteikts, jo prokuratūra ir saskatījusi Politisko partiju likumā noteikto aizliegumu pārkāpumus. Likuma normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus.