Politoloģe pieļauj, ka bijušajiem "Saskaņas" politiķiem nākamā pietura - LPV

Bijušie "Saskaņas" politiķi karjeras turpināšanai varētu pievienoties "Latvija pirmajā vietā" (LPV), izriet no Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektores, politoloģes Leldes Metlas-Rozentāles sacītā.

Pēc politoloģes vārdiem, no vēlētāju perspektīvas LPV jau iepriekš kļuvusi par vienu no alternatīvām, kad kļuva redzams, ka "Saskaņa" zaudē ietekmi. "Tad daļa vēlētāju jau aizgāja pie LPV," sarunā ar aģentūru LETA sprieda Metla-Rozentāle.

Viņas ieskatā, arī daļa bijušo "Saskaņas" deputātu, apzinoties šo tendenci un vēloties turpināt politisko karjeru, meklē jaunu politisko platformu, jo esot maz ticams, ka "Saskaņa" spēs atjaunoties - partijai trūkstot jaunu līderu, kas varētu nodrošināt nepieciešamo uzrāvienu.

Viņasprāt, partija "Stabilitātei" neesot ceļš, ko šie deputāti varētu izvēlēties, jo, kā norādīja Metla-Rozentāle, izskatās, ka arī šī partija piedzīvojot "pamatīgu krīzi", kā arī ir ļoti izteikti prokrieviski orientēti. "Tāpēc es domāju, ka LPV šobrīd ir tāda mērenā izvēle, ņemot vērā, ka šī partija vienmēr ir balansējusi starp latviešu un krievvalodīgo elektorātu," sprieda politoloģe.

Viņa norādīja, ka arī "Saskaņas" pēdējais politiskais uzstādījums bijis veidot sapratni starp latviešu un krievvalodīgo sabiedrības daļu. "Līdz ar to LPV potenciāli ir virziens, kurā tie, kas vēlas turpināt politisko karjeru, varētu doties," piebilda politoloģe.

Vērtējot "Saskaņas" lēmumu kopā ar "Centra partiju" veidot apvienību "Saskaņas centrs", Metla-Rozentāle atzina, ka tas radījis daudz jautājumu. Viņasprāt, "Saskaņa" iepriekš centusies pozicionēt sevi kā valstisku un pragmatisku politisko spēku, tostarp nosodot Krievijas karu Ukrainā, lai no opozīcijas nedaudz vairāk pavirzītos centra virzienā, lai nebūtu "izstumtie", bet gan vairāk pragmatisks politiskais spēks.

Tomēr "Saskaņas" elektorāts šādu kursu neesot pieņēmis, un tas nav nesis panākumus. Ņemot vērā neveiksmīgos rezultātus arī pašvaldību vēlēšanās, partijā, iespējams, aktualizējies jautājums par tās turpmāko pastāvēšanu. "Šī pēdējā apvienošanās izskatās pēc atgriešanās pagātnē - mēģinājuma kļūt izteikti uz krievvalodīgajiem orientētai," vērtēja politoloģe, piebilstot, ka jaunā savienība šķiet mulsinoša un drīzāk kalpo partijas atpazīstamības saglabāšanai.

Runājot par Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu (S), kurš atturējies komentēt partijas transformācijas, Metla-Rozentāle pieļāva, ka politiķis savu nākotni vairs nesaista ar aktīvu politiku Latvijā. Viņasprāt, Ušakovs, visticamāk, arī turpmāk darbosies Eiropas līmenī, arī pēc sasaukuma beigām, iespējams, strādājot kādā citā institūcijā.

Politoloģe arī uzsvēra, ka šobrīd nekas neliecinot par "Saskaņas" iespējām iekļūt Saeimā. Viņas vērtējumā, krievvalodīgo vēlētāju vidū jau nostiprinājušies citi spēlētāji - Jūlijas Stepaņenko partija "Suverēnā vara", kas orientēta uz tradicionāliem krievvalodīgajiem vēlētājiem, un LPV, kas piesaista mazāk radikālo krievvalodīgo vēlētāju.

Jau ziņots, ka LPV pievienojusies bijusī "Saskaņas" priekšsēdētāja vietniece, bijusī Saeimas un Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele, sociālajos medijos vēsta LPV priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Ločmele startēs Saeimas vēlēšanās LPV Rīgas vēlēšanu sarakstā.

Ločmele šī gada sākumā pameta "Saskaņu", kura vairākas vēlēšanas pēc kārtas nespēja iekļūt nedz Saeimā, nedz Rīgas pašvaldībā, vienai no saraksta līderēm allaž esot arī Ločmelei. Kā izteicās "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, izmaiņas partijas sastāvā notiekot, jo tā vairs "nevar nevienam solīt amatus un labklājību" vai "cerības uz karjeras kāpienu".

Eiropas Parlamenta deputāts Ušakovs aģentūrai LETA norādīja, ka šogad plāno koncentrēties darbam pie Eiropas Savienības 2027. gada budžeta, vienlaikus atturoties komentēt partijas "Saskaņa" transformācijas.

Kā vēstīts, partijas "Saskaņa" kongresā pieņemts lēmums kopā ar "Centra partiju" veidot apvienību "Saskaņas centrs" un startēt oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Urbanovičs.

Apvienības formāts ļaušot politiskajam spēkam pievienoties arī citām biedrībām un iedzīvotāju kustībām, stāstīja Urbanovičs. Piemēram, "Saskaņas centram" varētu pievienoties kustība "Latvijai 150", kurā darbojas arī viens no partijas "Tautas kalpi" līderiem Aivars Smans.

"Saskaņas centrs" turpināšot pārstāvēt sociāldemokrātiskos uzskatus, kas pēdējā laikā bija "Saskaņas" karogs, bet būšot izteikti kreisāks nekā līdz šim bija "Saskaņa". Atšķeļoties daudzajiem "Saskaņas" spārniem, partija ir sadalījusies, un jaunais politiskais spēks varēs būt precīzāks savos politikas uzstādījumos, sprieda Urbanovičs.

Viņš atzina, ka apvienība piedāvās iespēju iznākt atklātībā visdažādākajām marginālajām cilvēku grupām, kas, pateicoties pie varas esošo partiju īstenotajai politikai, esot apspiestas un "kurās turpina rūgt naids".