Jautājums par zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) demisijas pieprasīšanu nav izslēgts, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa norādīja, ka valdībā otrdien tiks skatīts jautājums par dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu par valsts atbalstu kokrūpniekiem.
Siliņa sacīja, ka dienesta pārbaudes rezultāti Ministru kabinetā vēl nav izdiskutēti. "Ir skaidrs, ka dienesta pārbaudes rezultātos ir vairāki secinājumi, kas prasa tālākejošas darbības," teica premjere, norādot, ka viņa esot sazinājusies arī ar Ģenerālprokuratūru un Valsts kontroli.
Pēc premjeres paustā Valsts kontroles, Ģenerālprokuratūras pārstāvji piedalīsies valdības sēdē.
"Viens ir tas, ko esam lēmuši, otrs ir tas, kā ir izpildīti šie lēmumi," sprieda Siliņa un piebilda, ka ir būtiski, lai valsts līdzekļi netiktu izsaumniekoti.
Iepriekš ziņots, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM), ņemot vērā Konkurences padomes (KP) norādes par konkurences riskiem koksnes tirgū, ir vērsusies tiesā, lai ilgtermiņa mežizstrādes līgumus atzītu par spēkā neesošiem un līdz galīgajam spriedumam apturētu to darbību, informē uzņēmums.
KP kopš 2020. gada izpēta VMD noslēgtos un LVM pārņemtos ilgtermiņa līgumus. 2026. gada janvārī KP pauda, ka šie līgumi rada būtiskus konkurences tiesību riskus.
LVM uzsver, ka līgumi ir vēsturiski, noslēgti pirms uzņēmuma izveides, un LVM tos pārņēma likuma kārtībā. Jaunus ilgtermiņa līgumus LVM nav slēgusi. Kopš darbības sākuma uzņēmums centies panākt šo līgumu atcelšanu, uzskatot, ka to termiņi ir nesamērīgi gari un pagarināti necaurspīdīgi. LVM jau 2000.-2001. gadā tiesā apstrīdēja pagarinājumus, taču prasības tika noraidītas.
KP secinājusi, ka līgumi kropļo konkurenci, jo atsevišķiem uzņēmumiem joprojām piešķir ekskluzīvas tiesības iegādāties kokmateriālus, apejot izsoles. Daļa līgumu ir spēkā pat līdz 2096. gadam. No 2020. līdz 2024. gadam šiem partneriem piegādāti vairāk nekā 2 miljoni kubikmetru kokmateriālu par vairāk nekā 202 miljoniem eiro.
LVM 2024. gada apgrozījums sasniedza 586,1 milj. eiro, bet peļņa - 150,1 milj. eiro. Uzņēmums apsaimnieko valstij piederošās meža zemes, un tā vienīgais īpašnieks ir valsts.