Elksniņš klusē par savu pielaidi valsts noslēpumam

© Vladislavs Proškins/MN

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!") arvien neatklāj, vai ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, uzstājot, ka šie lēmumi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Politiķis aģentūrai LETA pauda redzējumu, ka jautājumi par to, vai viņam ir vai nav piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, esot adresējami Valsts drošības dienestam (VDD), kas šīs atļaujas izsniedz.

Viņš atkārtoja iepriekš jau pausto, ka "visa sarakste ar VDD, visi lēmumi no VDD puses ir ierobežotas pieejamības informācija", tāpēc šos jautājumus viņš aicina uzdot dienestam.

Jautāts, vai viņš varētu pats atkāpties no amata, ja pielaidi nesaņems, politiķis mudināja "neminēt kafijas biezumos".

Līdz šim publiski zināms, ka pielaide nav piešķirta Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LZP), kurš no amata atkāpās pats, kā arī Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam ("Kopā Latvijai"/LPV), kuram atkāpties prasa viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV). Ja Bartaševičs nepiekritīs atkāpties, viņam piecu darbdienu laikā ir jāiesniedz rakstveida paskaidrojums ministram. Pēc paskaidrojuma saņemšanas ministrs pieņems lēmumu.

Ar Bartaševiču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties, bet viņa vietnieks un arī pārstāvētās partijas valdes loceklis Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"/LPV) pirmdien aģentūrai LETA sacīja, ka situāciju tuvākajā laikā plānots pārrunāt frakcijas sēdē. "Lēmumu pieņemsim koleģiāli," uz jautājumu, vai frakcija mēru mudinās atkāpties, atbildēja Stecs.

Vēl vairākiem pašvaldību vadītājiem pielaides valsts noslēpumam ir izsniegtas nevis uz pilnu piecu gadu termiņu, bet gan uz saīsinātu laiku.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai, "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.