Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien prezentēja plānu, kas paredz Ukrainai divu gadu laikā nodrošināt finansējumu 90 miljardu eiro apmērā.
"Šodien mēs ierosinām segt divas trešdaļas no Ukrainas finanšu vajadzībām nākamajos divos gados," pavēstīja Leiena.
Šis aizdevums tiks finansēts ar līdzekļiem, ko Eiropas Savienība aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, vai izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus.
EK centusies panākt tieši iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, taču pret to iebilst Beļģija.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK piedāvā divus risinājumus, kas balstīti piecu tiesību aktu priekšlikumu kopumā.
EK norāda, ka Krievija nav izrādījusi gatavību taisnīgam un ilgtspējīgam mieram, tādēļ spiediens uz Ukrainas resursiem pieaug un pastāvīgs ES atbalsts kļūst arvien būtiskāks.
Priekšlikumi sagatavoti, izpildot Eiropadomes 23. oktobra apņemšanos risināt Ukrainas turpmākās budžeta un aizsardzības vajadzības, un tie balstīti uz EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 17. novembrī prezentētajiem scenārijiem un diskusijām ar dalībvalstīm.
Pirmais risinājums paredz ES aizņēmumus, izmantojot ES budžeta manevrēšanas telpu. Otrs risinājums ir reparāciju aizdevums, kas ļautu EK aizņemties līdzekļu atlikumus no ES finanšu iestādēm, kurās glabājas iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi. EK uzsver, ka šie instrumenti vienlaikus stiprinās Ukrainas spēju aizsargāt savu suverenitāti un veidos ieguldījumu Eiropas drošībā.
Priekšlikumos ietverti drošības mehānismi dalībvalstu un finanšu iestāžu aizsardzībai pret iespējamiem Krievijas pretpasākumiem un piespiedu atsavināšanu ārpus ES, īpaši valstīs ar Krievijai labvēlīgu jurisdikciju. Pasākumu kopumā paredzēts solidaritātes mehānisms, ko atbalstīs divpusējās garantijas vai ES budžets. EK norāda, ka piedāvājumi pilnībā atbilst ES un starptautiskajām tiesībām un nodrošina finanšu tirgu stabilitāti.
Eirokomisārs Valdis Dombrovskis (JV) norāda, ka Ukrainas un Eiropas likteņi ir cieši saistīti. Viņš uzsvēra, ka reparāciju aizdevums paredz izmantot līdzekļu atlikumus, kas uzkrājušies saistībā ar Krievijas aktīvu imobilizāciju, un priekšlikumi pilnībā atbilst starptautiskajām normām, vienlaikus palielinot spiedienu uz Krieviju.