Valsts prezidents ar NBS apspriedīs iespējamo sliežu nojaukšanu Krievijas pierobežā

Liepājā piektdien, 28. novembrī, notiks Militārās padomes sēde, kur Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzklausīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) viedokli par iespējamo dzelzceļa sliežu demontāžu pie valsts austrumu robežas.

Preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents žurnālistiem uzsvēra, ka viņš vēlēsies dzirdēt plašāku redzējumu, nevis vienu teikumu, jo diskusijas patlaban esot izvērsušās kā debates "par un pret", kur "daudz emociju un maz racionalitātes".

Rinkēvičs uzsvēra, ka viņš vēlas redzēt gan laika rāmi, gan militāro plānu koordināciju un skaidrojumu, kā šāda veida lēmumi stiprinātu valsts aizsardzību un kā tie tiktu koordinēti ar Lietuvu un Igauniju. Viņš skaidroja, ka, ieskatoties kartē, viens Latvijas segments ir daļa no aizsardzības, un tas pats attiecas arī uz abām pārējām Baltijas valstīm.

Valsts prezidents sacīja, ka Ministru prezidente viņu informējusi par to, ka valdība jau ir sākusi izvērtējumu un valdības izvērtējums būs līdz gada beigām. Viņš norādīja, ka tas ir valdības pienākums un atbildība rūpīgi ieklausīties bruņoto spēku militārajā padomā, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija saglabāsies ilgu laiku. Vienlaikus esot vesela rinda aspektu, par kuriem valdība ir vienojusies veikt plašāku analīzi.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pagaidām, kamēr nav skaidru detaļu un nav pieņemtu lēmumu, Latgalē un austrumu pierobežā jau ir vērojams cilvēku satraukums un neziņa. Viņš sacīja, ka bieži vien Rīgā pateiktā informācija līdz cilvēkiem Latgalē nenonāk, kas rada baumas, ažiotāžu un bieži vien augsni dezinformācijas kampaņai. Viņš uzsvēra, ka jābūt skaidram redzējumam, komunikācijai un situācijas aprakstam gan vietējiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā.

Valsts prezidents norādīja, ka tas pagaidām vēl nav noticis, jo valdība nav pieņēmusi galīgo lēmumu un vēl nav dzirdēts plašāks skaidrojums no bruņotajiem spēkiem. Pēc Rinkēviča paustā, situācija austrumu pierobežā ir ļoti sarežģīta un tāda būs ilgu laiku, un valstij esot jāstiprina robeža un jāveic viss, lai to aizsargātu.

Viņš uzsvēra, ka sliežu demontāžas jautājums ir daļa no iespējamiem risinājumiem, bet, pieņemot šādus lēmumus, tiem jābūt izanalizētiem, skaidriem un nokomunicētiem, un, iespējams, lēmumu pieņemšanā būs jāiesaistās arī Saeimai, ja būs nepieciešami likumu grozījumi.

Valsts prezidents apliecināja, ka izmantos iespēju apspriest šo jautājumu ar Baltijas valstu prezidentiem decembra sākumā Rīgā. Viņaprāt, sarunas notiks arī premjeru līmenī, jo Latvija šogad ir prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē.

Rinkēvičs norādīja, ka, ja valdība analīzi pabeigs līdz gada beigām un nākamā gada sākumā to apspriedīs, pēc tam jautājums tiks skatīts Nacionālās drošības padomē, kur pārstāvēta gan valdība, gan Saeima.

Jau rakstīts, ka vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījuma veidotājiem kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā "Nekā personīga" NBS pārstāvji nepārprotami liekuši saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē - jo ātrāk, jo labāk.

Aptaujātie militārie un ekonomikas analītiķi raidījumam norāda, ka, viņuprāt, esošie dzelzceļa savienojumi ar Krieviju ir drošības apdraudējums. Tāpēc nebūtu ilgi jākavējas ar šo sliežu ceļu demontēšanu.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam norādīja, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.

Savukārt Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmēja, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar VAS "Latvijas dzelzceļš". Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.

Arī starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu. Viņaprāt, visiem sliežu ceļiem, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd, un jāatstāj tikai tie, kas ir patiešām nepieciešami, piemēram, uz rietumiem un uz dienvidiem no Daugavpils.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.