Eksperts: ASV izstrādātais miera plāns satur formulējumus "pēc būtības krievu mēlē"

Publiskotā miera plāna kļūdas izgaismo haosu, ko radījusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pieeja sarunām, aģentūrai LETA komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

Pēc viņa paustā, dokumenta forma un tapšanas process atgādina Trampa administrācijas Gazas miera plānu. Astukevičs norādīja, ka Ukrainas miera plāns tapis vairāku mēnešu laikā, un būtiska loma tā izstrādē bijusi Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam un Krievijas pusei, tostarp ar Vladimira Putina sūtņa Kirila Dmitrijeva iesaisti. Eksperts uzsvēra, ka tas atbilst tādai pieejai, kur sarunas starp lielvarām notiek atsevišķi un publiski tiek izziņotas tikai gatavas pozīcijas.

Viņš norādīja, ka plāns ir sarakstīts angliski, taču vairākās vietās satur formulējumus, kas "pēc būtības ir krievu mēlē". Pētnieks minēja piemērus, tostarp atsauci uz starptautisko līgumu, kas vairs nav spēkā, un neskaidriem punktiem, piemēram, par Eiropas iznīcinātāju atrašanos Polijā. Astukeviča ieskatā plānā ir daudz jautājumu un maz atbilžu.

Viņš akcentēja Vitkofa lomu plāna tapšanā, norādot uz īpašā sūtņa ārpolitikas pieredzes trūkumu un nekompetenci. Astukeviča ieskatā Krievijas puse "spēja viņu pietiekami labi apspēlēt", un tas atspoguļojies dokumenta kvalitātē. Pētnieks uzsvēra, ka nevar noticēt, ka šāda teksta redakcija būtu tapusi ASV Valsts departamentā, jo plānā ir daudz "dīvainu un neprecīzu formulējumu".

Astukevičs norādīja, ka dokumentā ir neskaidri aprakstīti vairāki būtiski miera procesa elementi, tostarp gūstekņu apmaiņas mehānismi, miera uzraudzība un institucionālā atbildība. Šī nenoteiktība, viņaprāt, ir labvēlīga Krievijas interesēm un padara dokumentu neieviešamu.

Pētnieks uzsvēra, ka plāna pirmā redakcija radīja "ļoti nelāgu iespaidu" arī Ukrainas sabiedrotajiem. Viņš atgādināja, ka Tramps bija publiski uzstādījis termiņu - panākt Ukrainas piekrišanu līdz Pateicības dienai, taču sarunu temps mainījies pēc tikšanās Ženēvā starp Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāju Andriju Jermaku un ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Rubio publiski skaidrojis, ka plānā bijušas problēmas un tā tapšanā piedalījies arī Valsts departaments, taču Astukevičs pauda šaubas par šādu versiju.

Turklāt Rubio iesaiste, pēc Astukeviča domām, nozīmē, ka sarunu procesā ir parādījušies cilvēki, kuri nav politiski ielikteņi un "kuri var izlabot kritiskās kļūdas". Pētnieks atzina, ka Rubio ir piesardzīgs attiecībā uz Krieviju, un tas varētu ietekmēt dokumenta turpmāko pārstrādi.

Astukevičs piebilda, ka plāna publiskošana izgaismojusi tajā esošās aplamības un radījusi viļņošanos ASV politiskajā vidē. Viņš pieļāva, ka tas varētu piespiest ASV administrāciju piesaistīt profesionālus ekspertus sarunu procesā un uzlabot dokumenta kvalitāti.

Vienlaikus pētnieks atzina, ka ir parādījušās dažas nianses, kas rada piesardzīgu optimismu, piemēram, informācija, ka Krievija iespējamā sarunu gaitā piekritusi apspriest iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas atjaunošanai. Tomēr Astukevičs uzsvēra, ka nav skaidrs, vai tā ir patiesa Krievijas pozīcija.

Viņš norādīja, ka Eiropas izstrādātie priekšlikumi miera plānam esot pārāk ideālistiski un nav pieņemami no Krievijas pozīcijām, savukārt Eiropa kopumā patlaban netiek uzskatīta par pilnvērtīgu sarunu partneri. Krievija vairākos jautājumos joprojām pieturas pie sākotnējām pozīcijām, tostarp par teritoriju statusu un uguns pārtraukšanas līnijām.

Astukevičs uzsvēra, ka Krievijas taktikas ietver arī informācijas manipulāciju. Viņaprāt, ir ticami, ka plāna pirmo redakciju publiskajai telpai nodevusi tieši Krievijas puse. Pētnieka ieskatā, daudzi Krievijas politiskajos kuluāros, visticamāk, uz to reaģēja, smejoties "vēderus turēdami".