Grozi likumus kā gribi, attieksme mainās lēni; kas līdz šim izdarīts Stambulas konvencijas dēļ?

Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā pirms pusotra gada – ar mērķi mazināt vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Kopš tā laika grozīti vairāki likumi, apmācīti policisti un tiesneši. Taču, kā norāda LTV raidījums “de facto”, daļa konvencijas prasību joprojām nav īstenota – valstī nav izveidots atbalsta centrs seksuālās vardarbības upuriem, un sabiedrības attieksme pret vardarbību mainās lēni.

Vēl tikai šā gada oktobra vidū vīrietis noslepkavoja sievieti, izdarot vairākus sitienus ar cietu, trulu priekšmetu. Pēc tam - nošāvies pats.

Pēdējie “Eurostat” dati pieejami par 2023. gadu, kad Latvija tikai pievienojās konvencijai. Tie liecina - Latvija ir līdere melnajā noslepkavoto sieviešu statistikā starp visām Eiropas valstīm. Proti, minētajā laikā bija 19 tīšas sieviešu slepkavības, ko izdarīja ģimenes locekļi vai intīmie partneri.

Iemeslu izstāties no konvencijas neredz Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. “Dati ir nepielūdzami. Mēs redzam, ka arī konvencijā norādītais, ka īpaši zēnu, vīriešu izglītošana un attieksmes maiņa sabiedrībā - tas ir tas, ko nosaka šī konvencija attiecībā uz vardarbības novēršanu. Nu tas sakrīt ar datiem, tomēr 85% un pat vairāk varmākas ir vīrieši. Mēs esam spiesti to atzīt. To pierāda dati,” uzsvēra Armands Ruks.

Visas atbildīgās iestādes uzskaita - pusotra gada laikā, kopš vardarbības novēršanas konvencija ir stājusies spēkā, Latvijā ir veikti vairāki nozīmīgi soļi - gan likumu sakārtošanā, gan to izpildē. Kopš pērnā gada jūlija par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku paredzēta kriminālatbildība. Pērn par to sākti 228 kriminālprocesi, šogad deviņos mēnešos - 236. Kopš šī gada jūlija pret varmāku kā drošības līdzekli var piemērot elektronisko uzraudzību, ļaujot izsekot viņa pārvietošanos.

Gandrīz gads ir pagājis, kopš iestrādāts jauns likuma pants par seksuālu uzmākšanos. Te sākti 79 administratīvo pārkāpumu procesi, no tiem 43 gadījumos jau ir piemērots naudas sods.

“Es dzirdēju tik daudz argumentu no Saeimas deputātiem par to, ka priekš kam mums tas ir vajadzīgs, tad jau nevarēs meiteni pasaukt randiņā vai nevarēs uzaicināt dejot. (..) Es varēju pacelt roku un pateikt, ka mums ir Stambulas konvencijas 40. pants un tu saproti, ka saruna sāk virzīties nevis par to, vai mums vispār vajag definēt seksuālo uzmākšanos - ok, vajag, bet kā mēs padarīsim šo likumu maksimāli labu, efektīvu, lai tas ietver visus iespējamos uzmākšanās veidus, formas. Un tā bija šīs konvencijas uzvara,” sacīja “Centra Marta” Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonīte.

Kā noskaidroja raidījums, policijā ir sākts kriminālprocess par draudiem, ko Beata Jonīte saņēma vēl pirms pirmās protesta akcijas. “Es ieraudzīju teikumu ar aicinājumu mani nošaut no Saeimas jumta rītā tajā dienā, kad man pie Saeimas bija jāvada protests,” atklāja aktīviste.

Konvencija paredz ne tikai cīņu ar sekām, bet arī cēloņu novēršanu. Konvencija paredz, ka jau izglītības sistēmā jāveido izpratne par to, kā veidot savstarpējā cieņā balstītas attiecības un kā nevardarbīgi risināt konfliktus. Tas gan līdz šim ir darīts pārsvarā kampaņās. Par sistēmisku pieeju visā valstī ir grūti runāt.

Arī labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) valdības sēdē oktobra sākumā par būtiskāko problēmu konvencijas prasību izpildes kontekstā nosaucis sabiedrības attieksmes maiņu un tolerances pret vardarbību mazināšanu.

Iepazīstoties ar Labklājības ministrijas jaunāko ziņojumu par paveikto konvencijas iespaidā, ideoloģiskās izmaiņas nav minētas. Tomēr atbildīgais ministrs vispārīgi uzstāj - tās kāds saskata. Jāuzsver, ka Labklājības ministrijas eksperti vispār atteicās sniegt interviju.

“Pats Stambulas konvencijas likums kā tāds, viņš ir ļoti labs, manuprāt. Viņš ir devis tādu grūdienu cīņā pret vardarbību. Bet, gadiem ejot, viņš ir sašķēlis sabiedrību, ko mēs arī redzam ielās,” minēja Reinis Uzulnieks. Uz jautājumu, vai viņš ir centies kliedēt bažas par konvencijā lietotā termina “sociālais dzimums” būtību, ministrs nesniedza skaidru atbildi.

Savukārt Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pauda personīgu uzskatu, ka atšķirīgās konvencijas interpretācijas izmanto dažādu sabiedrības daļu pretnostatīšanai. “Es esmu jurists, esmu studējis starptautiskās tiesības un cilvēktiesības. Un es vēlreiz saku: mana personīgā pārliecība, un Latvijas Universitātē iegūto diplomu man neviens nevar atņemt, es pasaku: mana pārliecība - šī konvencija ir vietā, un viss ar šo konvenciju ir kārtībā,” uzsver Armands Ruks.

Latvijas progresu konvencijas ierosinājumu iedzīvināšanā novērtē arī starptautiskie eksperti. Visu šo nedēļu tā saucamā GREVIO uzraudzības komiteja atradusies iepriekš plānotā vizītē Latvijā, tiekoties ar ministriju, atbildīgo iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tikšanās ir bijušas slepenas.

“de facto” ir neoficiāli iepazinies ar to jautājumu loku, ko GREVIO eksperti vaicājuši dažādiem Latvijas speciālistiem. Eksperti skrupulozi iet cauri visiem konvencijā ierakstītiem punktiem - sākot ar to, vai skolās bērniem māca par dzimumu līdztiesību, un beidzot ar to, kā praksē strādā likumu izmaiņas. Jautājumu, kas attiektos uz dzimuma identitāti, GREVIO ekspertiem nebija.

Latvijas sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Ineta Ielīte uzsvēra, ka viņu ieteikumi ir ļoti būtiski valstij. “Šiem ekspertiem, salīdzinot dažādu valstu pieredzes, ir iespējas ļoti precīzi piedāvāt risinājumus, kas ir atrasti un ieviesti citur, un aizsargā vislabāk ģimenes no vardarbības un aizsargā sievietes,” sacīja Ineta Ielīte.

“Latvijas lielā problēma ir ļoti sadrumstalotas sistēmas - gan palīdzība cietušajiem, gan arī darbs ar pāridarītāju pusi. Tāpēc tas mūsu lielais ieguvums ir sistēma. Cerams, ka tā būs vietā,” pauda Centra “Dardedze" valdes locekle Anda Avena.

Lai arī Latvijai vardarbības mazināšanas konvencija vēl ir saistoša, Labklājības ministrija līdz nākamā gada martam sola izstrādāt nacionālo likumu ar to pašu mērķi. Eksperti apšauba to, ka tas būs efektīvāks vardarbības apkarošanas rīks.