Kučinskis pauž bažas par nākamo valdību
Opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS) valsts parādu nākamā gada budžetā salīdzina ar "ātro kredītu" ņemšanu.
Trešdien Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tiek debatēts par nākamā gada budžetu, Kučinskis norādīja, ka valsts budžets nav nekas sarežģīts. "Iespējams, ka to ir sarežģījuši grāmatveži un finansisti, jo katram jau no mums ir budžets, citam no algas līdz algai, citiem ģimenes budžets," skaidroja Kučinskis.
Skepsi deputāts pauda par to, ka dažādu nepieciešamību nodrošināšanai notiek naudas aizņemšanās. Politiķis valsts parādu salīdzināja ar ātro kredītu ņemšanu savu vajadzību apmierināšanai - lai arī sākotnēji problēmas tiek atrisinātas, vēlāk pienāk pirmie maksājumi.
Viņš pauda bažas par nākamo valdību, jo tai "pilnīgi nopietni nāksies veikt reformas valsts pārvaldē", lai rastu finanšu līdzekļus.
"Brīnumi notiek tikai pasakās, kaut ko atrast var tikai ar smagu darbu," teica Kučinskis, sakot, ka nākotne "neizskatās pārāk rožaini".
Arī Kučinskis, līdzīgi kā viņa partijas biedrs Edgars Tavars (AS), debatēs akcentēja, ka strādās, lai sniegtu priekšlikumus finanšu ietaupījumiem.
Runājot par darbu pie ietaupījumu rašanas, Kučinskis aicināja nākamajai Saeimai "šādus mājasdarbus" neatstāt un strādāt tā, lai rastu risinājumus tagad.
Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) teica, ka pašlaik Saeimā tiek darīts tas, ko nevajag darīt, proti, nākamā gada budžets tiek skatīts pilnmēness laikā.
Līdaka pauda bažas, ka šis budžets ir diezgan pilns ar paradoksiem, piemēram, "zaļo paradoksu".
Viņš sacīja, ka tuvāko gadu laikā jāpalielina īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars, taču vienlaikus tiek samazināts budžets iestādei, kas par to ir atbildīga - Dabas aizsardzības pārvaldei. "Vai tas nav paradokss?" vaicāja deputāts.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.
Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
