Siliņa: Pašreizējā koalīcija spēj strādāt tālāk
Valdības spēja vienoties par budžetu nozīmē, ka pašreizējā koalīcija spēj strādāt tālāk, otrdien medijiem pēc valdības sēdes uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa pateicās visiem ministriem un ministrijām, kā arī citiem budžeta izstrādes procesā iesaistītajiem - arodbiedrībām, darba devējiem, nevalstiskajām organizācijām -, kas nākuši ar komentāriem un ierosinājumiem.
"Tas, ka mēs esam vienojušies arī koalīcijā, neskatoties uz to, ka ir bijušas ļoti daudz dažādas diskusijas un viedokļi, nozīmē, ka koalīcija spēj strādāt tālāk, un šī valdība spēj strādāt," uzsvēra Siliņa.
Pēc Siliņas domām, tas šobrīd ir pats galvenais, ko Latvijas iedzīvotāji sagaida - lai valdība spēj nodrošināt garantiju tam, ka izmaiņas budžetā nesīs labus rezultātus iedzīvotājiem.
Vienlaikus viņa pauda: "Ja Saeima budžetu neatbalstīs, tad kāds ir pret drošības budžetu." Siliņa atzina, ka viedokļi dažādos jautājumos var atšķirties un vienmēr var gribēt atrast lielāku finansējumu, tostarp veselībai, tomēr pats galvenais esot, ka vienošanās ir panākta.
Premjere atzina, ka Saeimas deputātiem, skatot budžeta projektu, nenoliedzami būs jautājumi, kurus arī viņi gribēs uzdot. Viņa aicināja saprast, ka tad, ja būs vēlme budžetā iekļaut jaunus pasākumus, tas būs izdarāms tikai uz citu izdevumu samazināšanas rēķina. "Tādēļ arī šis budžets varbūt bija tik saspringts, jo bija jāvienojas, kur mazinām izdevumus," teica Siliņa.
Premjere pauda, ka budžeta kontekstā viņai kā sievietei bijis svarīgi arī tas, ka tiek atrasti papildu līdzekļi ģimeņu atbalstam.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) preses konferencē uzsvēra, ka budžets veidots, nepaaugstinot pamatnodokļus, atšķirībā no kaimiņvalstīm. Ašeradens uzsvēra, ka budžets izveidots uz iekšējās konsolidācijas rēķina, samazinot finansējuma bāzi deviņām ministrijām.
Finanšu ministrs skaidroja, ka Latvijas ekonomika sākusi uzrādīt izaugsmes pazīmes, tāpēc mērķis bijis to nesabremzēt ar nodokļu celšanu.
Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam var iesniegt, norādot finansējuma avotu. Parasti tiek norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, taču šogad ministrs aicināja priekšlikumus uz otro lasījumu iesniegt "ļoti piesardzīgi".
Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
