Kozlovskis: Baltkrievijas dienesti apzināti bojā robežas žogu

© Dmitrijs Suļžics / F64

Pēdējās dienās migrantu spiediens uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir lielāks nekā Lietuvā un Polijā. Iekšlietu ministrija vērsusies pie Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), lai lūgtu lielāku atbalstu darbā uz robežas. Robežas apsargāšanu arī apgrūtina Baltkrievijas dienestu regulārā robežžoga bojāšana, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atklāj iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Konsultējoties ar Polijas kolēģi, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka arī Polijā robežas apsargāšanā iesaistās bruņotie spēki - vairāki tūkstoši karavīru, kuri pastāvīgi atrodas uz valsts robežas. Kaimiņvalstu, kā Igaunijas un Lietuvas, palīdzība, pēc iekšlietu ministra domām, nav nepieciešama, un atbalstu spēj sniegt Latvijas armija.

Šogad jūnijā no robežas nelegālas šķērsošanas atturēti vairāk migrantu nekā pērn visā gadā kopumā. “Šis gads, izskatās, būs gana izaicinošs, un līdz ar to skaidrs, ka mums jādara viss, lai šeit nekādā veidā neveidotos kaut kāds nevajadzīgs “Baltijas ceļš” migrantu kontrabandas izpratnē,” saka R. Kozlovskis, norādot, ka pēc Valsts robežsardzes aprēķiniem aptuveni 5% no visiem pierobežā esošajiem migrantiem izdodas iekļūt valstī. Taču ievērojami samazinājies Latvijai atgriezto migrantu daudzums, kuri iekļuvuši Latvijā un aizdevušies tālāk uz Rietumeiropu, kas nozīmē, ka robežas stiprināšana devusi rezultātu.

Papildus migrantu spiedienam uz robežas Latvijas robežsargi saskaras ar Baltkrievijas dienestu noziedzīgajām darbībām - baltkrievu dienesti bojā Latvijas uzstādīto žogu, atbalstot migrantu iekļūšanu Latvijā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ iekšlietu resors saskata nepieciešamību palielināt karavīru skaitu uz Latvijas austrumu robežas. Drīzumā pieprasījums tiks skatīts Ministru kabinetā, kur arī tiks nolemts, par cik skaitliski lielu Latvijas armijas karavīru klātesamības palielināšanu valsts austrumu robežas apsargāšanā būtu runa.

Politika

Skaidrībai par balsu skaitīšanas sistēmas "SKEN IS" izmantošanas iespējām nākamajās parlamenta vēlēšanās jābūt šī gada oktobrī - vismaz gadu pirms tām, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda jaunais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Māris Zviedris.

Svarīgākais