Eksperts: Latvija ar Kanādu drošības jomā var sadarboties ārpus NATO rāmjiem

NATO nākotni prognozēt vai apšaubīt tās stabilitāti šķiet pāragri, tomēr Latvijai un Kanādai neviens neliedz domāt par jauniem pasākumiem un jaunām partnerattiecību formām, drošības stiprināšanai sadarbojoties ar partneriem paralēli NATO procesiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Kanādas dezinformācijas apkarošanas projekta "DisinfoWatch" dibinātājs un direktors Markuss Kolga.

Prominentais igauņu izcelsmes žurnālists un cilvēktiesību aktīvists atzīmēja, ka arī Kanādas gatavība palielināt aizsardzības izdevumus ir pamatota ar nepieciešamību kļūt patstāvīgākai attiecībā uz savu aizsardzību, un tas nozīmē arī jaunu ieroču sistēmu iegādi.

"Un kāpēc gan mums tas būtu jādara vieniem pašiem? Mums ir partneri visā Baltijas jūras reģionā, kas saskaras ar līdzīgiem vides apstākļiem, vai nu Arktikā, vai citur, kā arī ar līdzīgiem laika apstākļiem. Mums vispirms būtu jārunā ar šiem partneriem par kādas kopīgas iepirkuma sistēmas izstrādi, jo tas būtu izdevīgi mums visiem," teica Kolga.

Viņš norādīja, ka valstis ir palielinājušas izdevumus aizsardzībai un būs vajadzīgas jaunas aizsardzības sistēmas, jo karadarbība attīstās katru dienu, ko labi var redzēt Ukrainas frontes līnijās. Tāpēc arī ir attiecīgi jāattīsta aizsardzības spējas.

Iespējams, mums ir jāpaplašina Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF), kas savā ziņā papildina NATO, bet var kalpot arī kā atsevišķa aizsardzības alianse. Kanāda vēl nav šo spēku daļa, bet tai būtu jāapsver iespēja pievienoties," sacīja Kolga.

"Ir pāragri vērtēt un prognozēt, kas notiks ar NATO turpmākajos gados. Baltā nama signāli un retorika attiecībā uz NATO pēdējā laikā ir nedaudz mainījusies. Amerikāņi uzsver, ka ASV nepārprotami ir NATO daļa. Taču tas nenozīmē, ka mums - vismaz šīm līdzīgi domājošajām valstīm - nevajadzētu kopīgi virzīties uz priekšu, lai pārliecinātos, ka mūsu nākotne ir droša," viņš sacīja.

Krievijas "melnajā sarakstā" iekļautais ārvalstu dezinformācijas un ietekmes operāciju analītiķis pauda pateicību Latvijai un visām trim Baltijas valstīm ne tikai par atbalstu Ukrainas cīņā par tās suverenitāti, bet arī par patvēruma došanu Krievijas demokrātijas aizstāvjiem, piemēram, neatkarīgajiem Krievijas medijiem, arī Baltkrievijas medijiem, kas pamatā patvērušies Lietuvā.

"Tā ir īsta līderība. Ņemot vērā mūsu pieredzi ar Krievijas kolonizāciju, smagajām represijām un kultūras genocīdu pret mūsu tautām, ir pārsteidzoši, ka Latvijai ir drosme sniegt šāda veida patvērumu, jo īpaši Krievijas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un dažām pilsoniskās sabiedrības grupām. Par to cenšos stāstīt Kanādas sabiedrībai, un, manuprāt, ar to latviešiem vajadzētu lepoties," norādīja Kolga.

Kā kanādietis viņš jūtoties ļoti lepns par to, ka Kanādas bruņotie spēki ir Latvijā.

"Nav tik svarīgi, vai tie ir šeit, Latvijā, vai Igaunijā - visām mūsu tautām ir jājūtas drošām. Tām ir jāzina, ka aiz tām stāv NATO. Jo runa nav tikai par iebrukuma draudiem, Krievijas darbību sekas ir dažādas. Zinu, ka Igaunijā šo draudu dēļ ir problēmas ar ārvalstu investīciju piesaisti. Mūsu valstis cieš šo draudu dēļ," izteicās igauņu izcelsmes kanādietis.

Viņš piebilda, ka arī cilvēki cieš psiholoģiski, ja pastāvīgi dzird runas, ka Baltijas valstis "būs nākamās". "Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Kanāda būtu šeit. Un es ceru, ka šeit būsim arī turpmāk, lai palīdzētu mūsu draugiem Latvijā. Sniedzot pārliecību, ka aiz viņiem stāv NATO," piebilda Kolga.

Viņš arī pauda viedokli, ka vairākums Kanādas sabiedrības atbalsta šo misiju Latvijā. Lielākā daļa kanādiešu saprot, kāpēc kanādieši ir šeit.

Tomēr Kanādas galēji kreisie Krievijas propagandas pastāvīgo vēstures izkropļojumu dēļ cenšas Kanādas atbalstu misijai mazināt, turklāt Kanādā pieaug arī atbalsts galēji labējam spārnam, kas bieži vien izmanto dažus no šiem pašiem naratīviem, lai gan arī labējo vidū biežāk dominē izolacionistiska nostāja, minēja Kolga un piebilda, ka daļa labēji noskaņoto ārpolitikas ekspertu uzskata, ka Kanāda nespēj uzturēt savu misiju Latvijā un tai drīzāk būtu kopā ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju jāveido "Ziemeļamerikas cietoksnis".

Kolga uzsvēra, ka pēc Liberālās partijas pārliecinošās uzvaras nesenajās vēlēšanās Kanādas nākotne Latvijā ir diezgan droša un drīzumā gaidāma rekrutēšanas kampaņa Kanādas bruņotajos spēkos, kas palīdzēs uzturēt šo misiju un, iespējams, pat paplašināt to.

"Manuprāt, ne tik labi mums ir veicies ar atspoguļojumu Kanādas medijos par to, ko šeit dara mūsu karaspēks. Es uzskatu, ka Kanādas misija šeit ir, iespējams, vissvarīgākā Kanādas bruņoto spēku misija kopš Nīderlandes atbrīvošanas Otrajā pasaules karā. Tā ir misija ar eksistenciālām sekām ne tikai Latvijai, bet visām trim Baltijas valstīm, arī NATO un Kanādai," izteicās Kolga.

Viņš arī pauda viedokli, ka pašas Kanādas drošības interesēs ir tas, lai šeit būtu spēcīga Kanādas klātbūtne.

"Esam no Krievijas dzirdējuši visdažādākos draudus, arī attiecībā uz Arktiku. Krievija nav nemaz tik tālu no Kanādas. Daudzi kanādieši to vēl nezina, bet Krievija ir pieteikusi savas tiesības uz visiem resursiem zem Arktikas jūras līdz pat Kanādas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai. Tas ir ļoti skaidrs apdraudējums. Arktikā notiek plaša bruņošanās. Ja mēs spējam atturēt Krieviju šeit, tātad varam palīdzēt atturēt to arī citur, arī pie pašas Kanādas robežām," skaidroja eksperts.

Viņš atzina, ka izpratne par Krievijas draudiem Arktikā vēl nav sasniegusi plašu Kanādas sabiedrību.

"Gribētu minēt tikai vienu piemēru. Krievijas vēstnieks Kanādā [Oļegs] Stepanovs pirms mēneša Krievijas vēstniecības kontā publicēja tvītu, būtībā apgalvojot, ka Kanāda sadarbojas ar Zviedriju un Norvēģiju, lai militarizētu Arktiku, gatavojoties konfliktam. Viņš netieši norādīja, ka šo konfliktu sāksim mēs. Tā ir tieši tāda pati retorika, kādu Krievija izmanto pret NATO un kādu tā izmantoja, gatavojoties uzbrukumam Ukrainai," sacīja Kolga.

Viņš piebilda, ka šie Krievijas draudi Kanādai būtu jāuztver nopietnāk, jo Krievija gatavojas konfliktam un pati pastāvīgi runā par gaidāmu konfliktu Arktikā.