Aprēķini liecina, ka nākamgad veselības aprūpei vajadzēs papildu 651 miljonu eiro

Veselības ministrijas (VM) aprēķini liecina, ka nākamgad veselības aprūpei būtu nepieciešami papildu 651 miljons eiro, kas valdības prioritāro pasākumu neiesniegšanas lēmuma dēļ pašlaik nav reāli sasniedzams mērķis, šodien Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes laikā ziņoja VM pārstāvji.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, šodien sēdē atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) pieprasījumam VM sniegusi priekšlikumus 2026.gada budžeta finansējuma samazināšanai 4,6 miljonu eiro apmērā, iepazīstinot ar iecerētajiem taupības pasākumiem. Vienlaikus veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) akcentējis, ka pēdējos gados nozares efektivitāte un birokrātijas mazināšana jau ir bijusi VM dienaskārtībā.

Abu Meri uzsvēra, ka veselības budžetā taupības pasākumi ir veicami vienīgi uz administratīvo izmaksu rēķina, lai pacientiem nebūtu jāsaskaras ar pakalpojumu pieejamības vai kvalitātes pasliktināšanos.

Padomes locekļi uzsvēra, ka Latvijas veselības nozares finansējums starptautiskā salīdzinājumā ir būtiski zemāks, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Ja kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir 1684 eiro un 1211 eiro, tad Latvijā - vien 944 eiro. Rezultātā iedzīvotāju veselības rādītāji un dzīves ilgums Latvijā būtiski atpaliek no citām ES valstīm. Tādēļ nav pieļaujams, ka jebkādi finansējuma samazinājumi būtu attiecināmi uz ārstniecības vai medikamentu pieejamības samazināšanu, norāda VM.

Arī Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka minimālais apjoms pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanai minimālajam finansiālajam apmēram būtu jābūt vismaz 12% no valdības kopējiem izdevumiem. VM skaidro, ka to spilgti apliecina arī citu valstu pieredze, tostarp Lietuvas un Igaunijas. Veselības finansējums 12-14% no valdības kopējiem izdevumiem katru gadu ļautu ilgtermiņā plānot un sakārtot sistēmu visos līmeņos, pauž VM.

Tāpat Abu Meri uzsver, ka veselības aprūpe nedrīkst kļūt par upuri politiskām un populistiskām spēlēm, jo "iedzīvotāji pelnījuši atklātību un stabilitāti, nevis troksni un populistiskus saukļus, kas maldina par iespējām". Ministrs arī no nozares pārstāvjiem sagaida "saprātīgus risinājumus un iersomes efektivitātei, ne tikai pieprasījumiem".

Viņa ieskatā, ir skaidrs, ka finansējuma apjoms, kas ir nepieciešams veselības aprūpei, Latvijā 2026.gada valsts budžetā nebūs iespējams, bet, viņš turpinās sarunas ar kolēģiem valdībā un "līdz pēdējam iestāsies par to, ka droša Latvija nozīmē arī veselus cilvēkus un veselības nozarei nepieciešams papildu finansējums īpaši demogrāfijas stiprināšanai".

Īpaši būtisks papildu finansējums ir "Mātes un bērna veselības plāna" īstenošanai, nozares gatavības stiprināšanai un kritisko medikamentu apgādes "iedarbināšanai", kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai reģionos - īpaši primārās aprūpes kā veselības nozares stūrakmens stiprināšana. Tas arī ir iedzīvotāju drošības jautājums, uzskata Abu Meri.

VM apņemas turpināt darbu pie optimizācijas pasākumiem nozarē, piemēram psihoneiroloģisko slimnīcu pārvaldības maiņas jeb slimnīcu administratīvas apvienošanas, kas ļautu rast resursu ietaupījumu ne tikai kapitālsabiedrībās, bet būtu efektīvāk arī no pārraudzības ziņā. Lai pilnveidotu kvalitatīvu stacionāro pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts teritorijā ministrija strādā arī pie slimnīcu tīkla - slimnīcu līmeņu - pārskatīšanas.

Tāpat tiek turpināts darbs pie finansējuma modeļa pārskatīšanas veselības aprūpes pakalpojumiem, vērtējot administratīvo izdevumu ietaupīšanas iespējas, kā arī VM un padotības iestāžu funkciju pārvērtēšanas ar mērķi rast optimizācijas iespējas.

Veselības nozares Stratēģiskā padome ir vienisprātis par nepieciešamību pēc papildu finansējuma veselības nozarei, lai nepasliktinātos iedzīvotājiem veselības aprūpes pieejamība. Tāpat padome atbalstīja VM priekšlikumus papildu līdzekļu pieprasījumam saistībā ar drošības un demogrāfijas jautājumiem un vienojās par nepieciešamību lūgt sasaukt Nacionālās Trīspusējās sadarbības sanāksmi, kas būtu veltīta veselības aprūpes nozares jautājumiem.

Veselības nozares Stratēģiskā padome izveidota kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento", Latvijas Pacientu organizāciju tīkla, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības; Latvijas Universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas.