Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), 100 dienas esot šajā amatā, kā īpaši vērtīgu sasniegumu uzskata dalību 30 reģionālās vizītes, kurās, tiekoties ar iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, viņš varējis saņemt tiešu un godīgu atgriezenisko saiti par līdzšinējiem lēmumiem un iecerēm, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).
Uzulnieks uzskata, ka šīs sarunas ir neatsverams resurss - tās ļaujot pārliecināties, vai ir izvēlēts pareizais virziens. Vienlaikus ministram esot skaidrs, ka svarīgākie darbi vēl tikai priekšā - demogrāfijas plāns un "bāzes pensijas" jautājums prasa tūlītēju valdības rīcību, uzskat Uzulnieks.
Ministra ieskatā līdzšinējās 100 dienas amatā ir bijušas piepildītas ar aktīvu darbu pie galvenajām sociālās politikas prioritātēm - atbalsta stiprināšanas ģimenēm ar bērniem, pensiju sistēmas ilgtspējas un sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanas visā Latvijā.
Pirms 100 dienām stājoties amatā, Uzulnieks uzsvēris, ka valstij, protams, ir jāmeklē papildu finansējums aizsardzībai, bet ne mazāk svarīgs ir arī finansējums atbalstam ģimenēm ar bērniem un demogrāfijai kopumā ir jābūt otrajai svarīgākajai valsts politikas prioritātei.
Līdzšinējā darbā Uzulnieks ir gandarīts par to, ka izdevies intensīvāk virzīt sarunas ar koalīcijas partneriem, citām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, lai sagatavotu demogrāfijas plānu, sniegtu papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem un ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.
Notikušas arī ikgadējās sarunas un panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību par aktualitātēm sociālajā jomā - par līdzšinējo valsts atbalstu un līdzfinansējuma iespējām turpmāk pašvaldībām nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem.
Tāpat šogad rastas plašākas iespējas veicināt skolēnu - no 15 līdz 20 gadiem - nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem darba prasmes, iemaņas un pieredzi, skaidro ministrijā.
Darba devēji vasaras nodarbinātības pasākumam pieteikuši gandrīz 14 000 vakances. Par paveikto darbu skolēns tagad saņem atalgojumu vismaz valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī, atgādina LM.
Patlaban turpinās sarunas ar dažādām nevalstiskajām organizācijām par iespējamiem "bāzes pensijas" variantiem.
Vienlaikus Saeimā iesniegti arī Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.
Līdztekus apspriests arī jautājums par minimālo darba algu, un no sociālajiem partneriem saņemts atbalsts minimālās algas paaugstināšanai 2026.gadā līdz 780 eiro jeb par 5,4%.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un iepriekšējo labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī. Uzulnieks labklājības ministra amatā tika apstiprināts 6.martā.