Apstrīd vēlēšanu rezultātus Jelgavas novadā; norāda uz "uz vairākiem nopietniem trūkumiem un apstākļiem"

Partiju "Suverēnā vara" un "Partija jaunlatvieši" kopīgajā sarakstā iekļautais kandidāts Raimonds Lejnieks-Puķe pašvaldību vēlēšanās piedzīvoto tehnisko ķibeļu dēļ Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) apstrīdējis vēlēšanu rezultātus Jelgavas novadā, aģentūru LETA informēja deputāta kandidāts.

Savā iesniegumā viņš apšauba vēlēšanu procesa caurskatāmību un leģitimitāti ne tikai Jelgavas novadā, bet šajās pašvaldību vēlēšanās vispār. Iesniegumā tiekot norādīts "uz vairākiem nopietniem trūkumiem un apstākļiem, kas varētu būt būtiski ietekmējuši vēlēšanu norises kvalitāti.

Lejnieks-Puķe savā iesniegumā norāda uz manuālas balsu skaitīšanas veikšanu, kas notikusi pēc vēlēšanu informācijas sistēmas darbības traucējumiem, un, viņaprāt, izraisa paaugstinātu cilvēcisko kļūdu risku.

Tāpat kandidāts, kura saraksts Jelgavas novadā nav pārvarējis 5% barjeru, uzsver arī "iecirkņu darbinieku pārgurumu un haotisku darba organizāciju, kas varētu būt ietekmējusi balsu skaitīšanas precizitāti", kā arī pretrunīgu informāciju no atbildīgajām institūcijām un citiem aspektiem.

Tāpēc Lejnieks-Puķe lūdz CVK pārskatīt vēlēšanu rezultātus Jelgavas novada pašvaldībā, nodrošināt biļetenu pārskaitīšanu, kā arī izvērtēt vēlēšanu procesa caurskatāmību, tiesiskumu un atbilstību demokrātijas principiem.

Šajās vēlēšanās piedzīvotais rada nopietnus jautājumus par sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam. Šaubas par rezultātu leģitimitāti ir jāizskata atklāti un juridiski korekti," viņš norāda.

Kā vēstīs, CVK vadītāja Kristīne Saulīte žurnālistiem pirmdien pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes norādīja, ka nav nekādu šaubu par vēlēšanu rezultātu patiesumu. "Patiesā lieta ir tāda, ka vēlēšanas ir notikušās, vēlēšanu rezultāti ir apkopoti un tie ir korekti," teica Saulīte.

Neilgi pēc tam CVK paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti.

Balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo, pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Viņš teica, ka vēl pagājušajā nedēļā esot "bijusi tāda pārliecība", ka viss strādās pareizi, jo nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu noiet greizi. "Ja mēs nebūtu par to pārliecināti, mēs noteikti lēmumus būtu pieņēmuši ātrāk," viņš piebilda un vēlreiz uzsvēra, ka nebija nekādu indikāciju, ka "sistēma nevarētu vilkt".

CVK vadītāja Saulīte sacīja, -"ja būtu bijusi vismazākā indikācija, ka sistēmas nav gatavas, vai kaut kādā veidā kaut kas varētu nedarboties, tad atbildīgie jau uzreiz būtu bijuši gatavi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli".

"Nekādas indikācijas mums nebija, tāpēc mēs gājām uz priekšu ar plānu," apgalvoja Saulīte.

Runājot par savu atbildību, Saulīte teica, ka ir gatava uzņemties pilnu atbildību par to, kas ir viņas kompetencē, taču pašlaik tiek runāts par tehniskām kompetencēm, kas nav CVK atbildībā.

Tikmēr Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pirmdien paziņoja, ka no amata atstādinās VDAA direktoru Jorenu Liopu.

Viņš pats pirmdienas rītā pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes norādīja, ka paziņojumu nav vēl redzējis, tikai dzirdējis. Vienlaikus viņš norādīja, ka pašlaik būtu jāpārvērtē tas, kādā veidā tieši tiek īstenoti šāda līmeņa projekti.

"Nav manā kompetencē vērtēt ministres rīcību," sacīja Liopa, atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, ministre nav rīkojusies pārsteidzīgi.