"Jaunā vienotība" gaidīja labākus rezultātus; "Stabilitātei" neizdodas panākt galveno uzdevumu

Turpinām apkopot rezultātus šī gada pašvaldību vēlēšanās.

19:15. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pašvaldību vēlēšanu rezultāti 16 novados šogad bija labāki nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2020. un 2021.gadā, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze (ZZS).

Viņš ZZS rezultātus pašvaldību vēlēšanās novērtēja kā labus, kā arī atzīmēja, ka labāki vēlēšanu rezultāti ir bijuši reģionu pilsētās un lauku novados, jo ZZS nav Rīgas partija, tāpēc partiju nepārsteidza rezultāti Rīgā.

Krauze piebilda, ka ZZS pārsteidza vēlēšanu rezultāti Daugavpilī, jo praktiski neviena no "valstiski domājošām partijām" nav iekļuvusi domes sastāvā.

"Savukārt vājāki rezultāti, nekā cerēts, bija Jelgavā, jo iepriekš bija labāki rezultāti. Kopumā arī Jūrmalā cerējām uz labākiem rezultātiem, jo ZZS saraksta līdere un esošā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe pēdējos četrus gadus strādājusi ļoti labi un bez skandāliem," piebilda Krauze.

Viņš uzsvēra, ka Jelgavā ZZS ir ļoti labas pozīcijas, kā arī Madonas un Siguldas novados.

18:30. Partija "Jaunā vienotība" gaidīja labākus pašvaldību vēlēšanu rezultātus Liepājā un Ādažu novadā, aģentūrai LETA sacīja partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš sacīja, ka kopumā JV rezultāti pašvaldību vēlēšanas bijuši labi, jo partijas galvenie mērķi tika sasniegti.

Ašeradens uzsvēra, ka mērķi tika sasniegti Rīgā un lielajās pašvaldībās, piemēram, Valmieras, Kuldīgas, Preiļu, Salaspils un Ķekavas novados, bet sliktāki vēlēšanu rezultāti bija Liepājā un Ādažu novadā, kur JV neiekļuva domē.

"JV nav priecīga arī par situāciju Rēzeknē, jo neizdevās vienoties ar "valstiski domājošām partijām" un nebija pietiekami labs pretspars, tāpēc tagad zināmā mērā Rēzeknes attīstības process nonāks strupceļā," minēja Ašeradens.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka partijai bija "patīkams pārsteigums" arī par Bauskas novadu, jo iepriekš partijai praktiski nebija pozīciju, bet patlaban ir iegūta otrā vieta.

Komentējot Rīgas pašvaldību vēlēšanu rezultātus, Ašeradens norādīja, ka rezultāti ir bez pārsteigumiem, un galvenais uzdevums bija, lai "valstiski domājošās partijas" spēj veidot vairākumu. "Tagad tā iespēja ir, tāpēc to nevajag palaist garām un vienoties," piebilda Ašeradens.

18:06. Galvenais uzdevums mainīt varu Rīgā šajās vēlēšanās nav sasniegts, aģentūrai LETA atzina partijas "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei"), vērtējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus.

Līdz ar to neesot gandarījuma par labi padarītu darbu, teica politiķis.

Taču viņš solīja, ka partija "Stabilitātei" Rīgas domē būs stipra opozīcija, kas "neļaus koalīcijai darīt nelabus darbus".

Rosļikovs uzskata, ka galvenās problēmas, kas neļāva sasniegt vēlēšanās izvirzīto mērķi, ir krievvalodīgo vēlētāju šķelšana starp partijām.

Rosļikovs arī pauda, ka koalīcijai, kuru plāno veidot "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Apvienotais saraksts", būs sadrumstalota, ideoloģiski nesavienojama, un tā visu laiku cīnīsies ar pretrunām.

Viņš uzskata, ka minētajām partijām kopīga mērķa vārdā - neļaut pie varas nonākt krievu vēlētāju pārstāvjiem un Aināram Šleseram, izdosies pārvarēt ideoloģiskās nesaskaņas, ievēlēt komiteju vadītājus un mēru, taču darbs nebūs viegls.

Jau tagad partijas sākot pieminēt "zelta kārtis" un veidot kādu iekšēju opozīciju.

Savukārt partijas "Saskaņa" nākotni pēc neiekļūšanu Rīgas domē politiķis raksturoja kodolīgi: "Likvidācija!". Politiķis gan visiem kolēģiem vēlot veiksmi, taču "Saskaņas" nākotni viņš nesaskatot.

17:52. Šā gada pašvaldību vēlēšanās partija "Progresīvie" ir guvusi vēsturiski lielāko pārstāvniecību vietējā līmenī, iegūstot mandātus septiņās no 42 pašvaldībām visā Latvijā, atkārtoti iekļūstot Rīgas domē ar 11 deputātu vietām, aģentūru LETA informēja "Progresīvo" preses sekretāre Letīcija Līva Lukjanska.

Partija uzskata, ka šāds rezultāts apliecina sabiedrības pieaugošo uzticēšanos godīgai, atbildīgai un uz cilvēkiem vērstai pārvaldībai arī reģionos.

Partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs (P) komentē, ka šīs vēlēšanas ir līdz šim lielākais "Progresīvo" panākums pašvaldībās, bet tas esot tikai sākums. "Progresīvie" sola turpināt strādāt, lai pašvaldībās būtu skaidri noteikumi, pieejami pakalpojumi un atbildīga politika. Šuvajevs pauž īpašu prieku par Rīgu, kur vēlētāji pārliecinoši uzticējušies valstiski domājošām un eiropeiskām partijām. "Šie rezultāti parāda, ka cilvēki arvien vairāk novērtē godīgumu un rūpes savā pilsētā un novadā," uzskata Šuvajevs.

Partijas līdzpriekšsēdētāja Agnese Lāce (P) uzskata, ka vēlēšanu rezultāti reģionos un Rīgā partijai nozīmē vairāk nekā tikai vietu skaitu domēs. Tie ir apliecinājums tam, ka iedzīvotāji novērtē cilvēcīgu politiku. Viņa pateicas par uzticēšanos un sola turpināt strādāt, lai pašvaldībās būtu jūtama atbildība un kopienas sajūta, kurā neviens netiek atstumts.

"Valstiski eiropeiskajām partijām dots skaidrs vēlētāju mandāts un "Progresīvie" pret to izturēsies ar visaugstāko atbildību nākamos četrus gadus," sola Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs (P).

No "Progresīvo" saraksta Rīgas domē ievēlēts Kleinbergs, Mārtiņš Kossovičs, Alija Turlaja, Marta Kotello, Justīne Panteļējeva, Aija Melle, Mārtiņš Eņģelis, Mairita Lūse, Agnese Logina, Selīna Vancāne, Rūta Mežavilka.

Smiltenes novada domē ievēlēts Ervins Labanovskis, Otārs Putrālis, Ilze Palma, Preiļu novada domē - Skaidrīte Ūzuliņa, Valkas novada domē - Baiba Karpova, Ādažu novada domē - Ģirts Dubkēvičs, Ropažu novada domē - Signe Grūbe, Jūrmalas domē - Uldis Kronblūms.

"Progresīvie" uzsver, ka saņemtais atbalsts ļāvis jaunām, godprātīgām un savās kopienās iesakņotām balsīm ienākt pašvaldību domēs, stiprinot zaļu un sociāldemokrātisku politiku vietējā līmenī.

17:01. Partija "Latvijai un Ventspilij" pašvaldību vēlēšanu rezultātus plānots analizēt partijas valdes sēdē pirms Jāņiem, aģentūrai LETA pauda esošais domes priekšsēdētājs un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš, kurš uzskata, ka ir cienīgs kandidāts, lai turpinātu darbu domes priekšsēdētāja amatā jaunajā sasaukumā.

Partijas valdes sēdē arī tikšot pārrunāta sadarbība ar citiem politiskajiem spēkiem. Vītoliņš atzina, ka "Latvijai un Ventspilij" ir apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem, iegūstot septiņus mandātus no 13.

Partijas "Latvijai un Ventspilij" vēlētāji šajās vēlēšanās novērtēja padarīto, kā arī partijai bija daudzveidīga komanda, komentējot partijas uzvaru pašvaldību vēlēšanās, izteicās politiķis.

Kā vēstīts, Ventspilī pašvaldību vēlēšanās kārtējo reizi uzvarējusi pašreizējā pilsētas mēra Vītoliņa un bijušā mēra Aivara Lemberga partija "Latvijai un Ventspilij", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Saskaitot par kandidātiem atdotos plusus un mīnusus, Vītoliņš šoreiz popularitātē apsteidzis Lembergu. Lembergam gan bijis visvairāk plusiņu, tomēr arī visvairāk mīnusu, līdz ar to Vītoliņš, kuram bijis otrs lielākais plusu skaits, viņu apsteidzis. Otrs lielākais mīnusu skaits bijis Lemberga sievai Kristīnei Lembergai, kura līdz ar to no 6.vietas sarakstā nokritusies uz 13.vietu rezultātos un mandātu domē nav ieguvusi.

Saskaitot balsis visos 13 Ventspilī esošajos vēlēšanu iecirkņos, "Latvijai un Ventspilij" saņēmusi 47,15% vēlētāju atbalstu, bet otrajā vietā ar 16,87% balsu ierindojusies Nacionālā apvienība (NA).

15,88% vēlētāju atbalstu ieguvis "Apvienotais saraksts" (AS), bet 7,72% - kustības "Par" un "Jaunās vienotības" kopīgais saraksts. Savukārt 5,67% ieguvusi partija "Stabilitātei".

"Latvijai un Ventspilij" domē ir ieguvusi balsu vairākumu - septiņus mandātus no 13, kurus iegūs Jānis Vītoliņš, Aivars Lembergs, Didzis Ošenieks, Guntis Blumbergs, Aigo Gūtmanis, Jēkabs Macpans un Andris Grigalis.

NA domē ieguvusi divus mandātus, kurus saņems Vita Hermansone un Ingus Zariņš, AS - arī divus mandātus, kurus ieguvuši Aivis Landmanis un Dzintars Kantsons. "Par"/JV domē pārstāvēs Bruno Jurševics, bet "Stabilitātei" - Deniss Abramovs.

Pārējās partijas Ventspilī nav pārvarējušas 5% barjeru.

16:26. Partijai "Saskaņa" nepieciešams pilna apjoma restarts, pārliecināts Eiropas Parlamenta deputāts, partijas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Komentējot "Saskaņas" vājo sniegumu pašvaldības vēlēšanās Rīgā, politiķis aģentūrai LETA atzina, ka esot noticis tas, ar ko bijis jārēķinās, ņemot vērā partijas izvēlēto ceļu 2022. gada februārī.

Tagad pēc pārstāvniecības Rīgā zaudēšanas partijai nepieciešams pilna apjom restarts, norādīja Ušakovs, piebilstot, ka jautājums ir par to, vai partija būs spējīga to paveikt.

"Visiem vajag izelpot un izgulēties pēc šī maratona. Esam krīzes restarta stāvoklī kopš 2022.gada februāra," sacīja politiķis. Ušakovs pievērsīsies jaunas paaudzes attīstīšanai partijā, savukārt restarts esošās sadrumstalotības apstākļos nozīmētu partnerības meklēšanu. Ušakovs gan neatklāj, par kādām partnerībām varētu būt runa.

Partijas līderis norādīja, ka šajās vēlēšanās bija izteikti augstāka aktivitāte, kas nevienmērīgi sadalījās starp partijām. Tāpat šīs vēlēšanas lielā mērā bija par savstarpējo naidu. Savukārt Rīga "dabūja to pašu pārmaiņu koalīciju, kas paspēja saplēsties pirms diviem gadiem".

"Saskaņa" runās savā starpā par notikušo un meklēs risinājumus, lai saprastu, kādas ir partijas iespējas startēt nākamā gada Saeimas vēlēšanās.

Kā ziņots, aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās par lielākajiem zaudētājiem varētu nosaukt partiju "Saskaņa", savukārt Rīgā cerētie augstākie panākumi izpalika partijām "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Latvijas attīstībai", sarunā ar aģentūru LETA vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Vairāk šeit.

16:12. Jūrmalā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi kādreizējā mēra Gata Trukšņa pārstāvētā Latvijas Zaļā partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Saskaitot balsis visos 18 Jūrmalas vēlēšanu iecirkņos, Latvijas Zaļā partija (LZP) saņēmusi 35,31% balsu un sešas no 15 deputātu vietām domē. Tai seko Nacionālā apvienība (NA) ar 22,4% balsu un četrām domnieku vietām.

Trešajā vietā ierindojusies esošās domes priekšsēdētājas Ritas Sproģes pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksts ar 12,26% balsu un divām vietām domē.

Tālāk seko "Saskaņa" ar 7,77%, "Progresīvie" ar 7,34% un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ar 6,08%, katra iegūstot pa vienam deputāta mandātam.

LZP domē pārstāvēs Truksnis, Mārtiņš Kagainis, Jānis Lediņš, Ligita Maziņa, Romāns Mežeckis un Ieva Taranda. No NA saraksta domē tikuši Jānis Asars, Ausma Bruņeniece, Andris Čuda un Rolands Parasigs-Parasiņš.

ZZS sarakstā lielāko vēlētāju atbalstu ieguva Sproģe un Mārtiņš Stulpiņš, no "Saskaņas" saraksta domē tiks Larisa Loskutova, par deputātu kļūs arī Boriss Doņņikovs no LPV. Tāpat jaunajā domes sasaukumā varēs turpināt darbu no "Progresīvo" saraksta ievēlētais Uldis Kronblūms.

Saskaņā ar CVK datiem Jūrmalā šajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās 49,46% balsstiesīgo.

16:09. Ilggadējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) cer saglabāt amatu arī pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām un kā Jelgavas domes koalīcijas pamatu redz "veco komandu" kopā ar Nacionālo apvienību (NA) un kustību "Par", izriet no pilsētas mēra paustā aģentūrai LETA.

Politiķis atzina, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pilsētā ir zaudējusi balsis "Suverēnās varas" un "Apvienības jaunlatvieši" (SV/AJ) sarakstam. Tajā, pēc viņa paustā, esot arī "mediju vaina".

"Esam tur, kur esam. Bet paldies vēlētājiem par doto uzticību," sacīja Rāviņš.

Sarunas par koalīcijas veidošanu pilsētas domē plānots sākt pirmdien un uz tām vispirms tikšot aicināta "vecā komanda" - NA un "Par". ZZS, NA un "Par" domē kopā ir septiņi mandāti, kas nenodrošina vairākumu, un Rāviņš nekomentēja, vai varētu runāt ar pašlaik opozīcijā esošo "Jauno vienotību" (JV) vai Latvijas Reģionu apvienību (LRA), uzsverot, ka sarunas nav sāktas ne ar vienu partiju.

Lai arī pilsētā lielāko balsu skaitu ieguvis SV/JV saraksta līderis Andrejs Pagors, no Rāviņa paustā secināms, ka viņš koalīcijā netiks aicināts.

Savukārt Pagors ierakstā "Facebook" uzsver, ka gadījumā, ja partijas, kas pirms vēlēšanām runāja par varas maiņu Jelgavā, apvienosies, tad varas nomaiņa ir reāla.

"Ja ņem vērā, cik pilsētas galvai izmaksāja priekšvēlēšanu kampaņa, cik plaši bija iesaistīts administratīvais resurss, tad šādi opozīcijas rezultāti ir dubultnozīmīgi," savus panākumus vērtē Pagors.

Jau ziņots, ka Jelgavā pašvaldību vēlēšanās sīvā cīņā nelielu balsu vairākumu ir ieguvis ilgus gadus vietvarā vadošais politiskais spēks - ZZS. Tūlīt aiz viņiem seko SV/AJ kopīgais saraksts.

15:07. Daugavpils pašvaldības vēlēšanās uzvarējusī līdzšinējā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa partija "Sarauj, Latgale!" pēc panākumiem aizvadītajās vēlēšanās aicina ieviest tiešas mēru un prezidenta vēlēšanas.

Politiskais spēks uzskata, ka aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās esot ierakstījis "jaunu lappusi vēsturē, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas neviena partija Daugavpilī nav guvusi tik lielu atbalstu".

Viņš arī uzskata, ka viens no priekšnoteikumiem, lai Latgale un Latvija varētu attīstīties un plaukt, ir konstitucionālas pārmaiņas.

"Pirmkārt, mums ir vajadzīgas tiešas mēru vēlēšanas, lai pilsētas vadītu nevis bezpersoniskas koalīcijas, bet gan tie, kurus izvēlējās tauta. Otrkārt, vismaz puse no Saeimas deputātiem ir jāievēlē vienmandāta vēlēšanu sistēmā, lai deputāts personīgi atbildētu savam vēlētājam, nevis slēptos aiz partiju saraksta," uzskata politiķis.

Tāpat esot nepieciešamas tiešas Valsts prezidenta vēlēšanas, lai valsts galva nebūtu atkarīgs no partijām un varētu būt neatkarīgs lēmējs krīzes situācijās.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem Daugavpilī 14 no 15 deputātu mandātiem ieguvusi līdzšinējā pilsētas mēra Elksniņa partija "Sarauj, Latgale!".

No pārējām partijām vienu vietu Daugavpils domē izdevies iegūt vien partijai "Latvijas attīstībai".

Vēlētāju aktivitāte Daugavpilī bijusi viduvēja un sasniegusi 42,4% no balsstiesīgajiem. Vairāk šeit.