Polijai ir jauns prezidents. Ko no viņa varam sagaidīt?

Līdz ar jaunā Polijas prezidenta Karola Navrocka ievēlēšanu nav pamats domāt par radikālām izmaiņām valsts ārpolitikas pamatnostādnēs, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Latvijas vēstnieks Polijā un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) vecākais pētnieks Einars Semanis.

Viņš sacīja, ka Navrocka prezidentūras laikā var sagaidīt viņa sekošanu nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" pamatprincipiem. Tas nozīmē kritisku attieksmi pret Eiropas Savienību (ES), sarežģītu nostāju pret Ukrainu, kas ir skaidrojama ar abu valstu grūto vēsturi, tostarp saistībā ar Volīnijas traģēdiju. Semanis atzīmēja, ka jaunievēlētais Polijas prezidents ir profesionāls vēsturnieks, tādēļ var pieņemt, ka biežāk tiks atgādināti fakti no vēstures.

LĀI vecākais pētnieks uzsvēra, ka Polijas nostāja par Ukrainu ir cieši saistīta ar Polijas nelokāmi nosodošo attieksmi pret Krievijas agresiju.

Bijušais vēstnieks atzīmēja, ka Navrockis ir par stingru atbalstu Ukrainai, taču viņš neatbalsta Ukrainas uzņemšanu NATO, kamēr notiek Krievijas agresija Ukrainā. Jaunais Polijas prezidents ir arī aicinājis samazināt atbalstu Ukrainas bēgļiem, kas ir saistīts ar zināmu Polijas iedzīvotāju nogurumu.

Semanis akcentēja analītiķu nostāju, ka Polija ir ieinteresēta, lai Ukraina iztur. Viņš secināja, ka tāda ir Polijas skaidra pozīcija, jo, ja Ukraina karā kritīs, Polija zina, kura valsts būs nākamā.

"Ja runājam par jaunā prezidenta pamatnostādnēm šajā jautājumā, domāju, ka principiālas izmaiņas Polijas pozīcijā nav," sacīja Semanis.

Taujāts, kāda varētu būt Navrocka un valdošās koalīcijas sadarbība, pēc LĀI vecākā pētnieka paustā, vēlēšanu rezultāti atspoguļo, ka Polijas sabiedrība tradicionāli ir sašķelta tā saucamajā "patriotiskajā" Polijā un "liberāli eiropeiskajā" Polijā.

Viņaprāt, jaunievēlētais Polijas prezidents varētu bremzēt valdības eiropeiski orientētās iniciatīvas, jo viņam ir veto tiesības uz likumprojektiem, savukārt valdošajai koalīcijai pietrūkst balsu parlamentā, lai atceltu prezidenta veto.

Semanis izteica varbūtību, ka tiks bremzēti Polijas premjerministra Donalda Tuska valdības iniciatīva par juridiskās sfēras reformu, piemēram, tiesnešu nozīmēšanas procedūru. Runa šeit ir par politikas ietekmes mazināšanu juridiskajā jomā.

LĀI vecākā eksperta ieskatā tas pats attiecas uz abortu likumdošanas liberalizāciju un izmaiņām likumdošanā civilās partnerības attiecināšanā uz viendzimuma pāriem. Viņaprāt, ja raugās uz ārpolitiku, Navrockis ir pret orientāciju uz Briseli. Jaunievēlētais prezidents izceļ Polijas "solo" lomu.

Tāpat, kā klāsta LĀI vecākais pētnieks, jaunievēlētais Polijas prezidents ir pret ES zaļo politiku. Taču, pēc Seimaņa paustā, tas nenozīmē, ka Navrockis kaut kādā veidā bremzēs vai bloķēs pilnīgi visu, varētu būt arī kādas vienošanās, piemēram, finanšu jomā vai nodokļu sfērā.

"Ir redzams, ka sašķeltība ir diezgan pamatīga. Tādēļ daži analītiķi norāda, ka Polijā teorētiski varētu tikt izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas. Premjerministrs Tusks atzīst, ka situācija tiešām ir ļoti nopietna, tomēr, kas attiecas uz reformu realizāciju, viņš netaisās "spert kādu soli atpakaļ," teica Semanis.

Jautāts, ko Latvijai un reģionam nozīmē jaunais prezidents, LĀI vecākais pētnieks atzina, ka Polija ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrotā reģionā un kopumā Eiropas drošības kontekstā. Viņš norādīja, ka šajā dimensijā Polija nemainīgi paliek Latvijai principiāli svarīgs partneris un, pēc Semaņa paustā, Polijas jaunā prezidenta nostājas to arī apliecina. Bijušais vēstnieks uzsvēra, ka tam ir būtiska nozīme Latvijas drošībai, jo īpaši saistībā ar atbalstu Ukrainai.

LETA jau rakstīja, ka Polijā 1.jūnijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis.

Opozīcijā esošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" kandidāts Navrockis saņēma 50,89%, bet Rafals Tšaskovskis, ko izvirzīja Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija, - 49,11% balsu.