Sociologs: Neizlēmušie balsotāji var būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus

Pašvaldību vēlēšanu rezultātus būtiski var ietekmēt neizlēmušie vēlētāji, un vēsturē ir bijuši gadījumi, kad šī ietekme ir bijusi pat procentpunkts par labu vienai vai otrai partijai, intervijā aģentūrai LETA sacīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Neizlēmušo vēlētāju īpatsvars pirms vēlēšanām ir liels, un teorētiski visām partijām ir iespēja dabūt šīs balsis, tādēļ lielas daļas vēlētāju gala izvēli ietekmēs priekšvēlēšanu debates, savukārt tas, cik veiksmīgi partiju līderi šajās debatēs uzstāsies, ir iepriekš nezināms faktors, sacīja Kaktiņš.

"Ja mēs raugāmies uz aptauju datiem, tad salīdzinoši liela vēlētāju daļa pēcvēlēšanu aptaujās apgalvo, ka viņi savu izvēli izdarīja vai nu vēlēšanu dienā, vai vēlēšanu iecirknī. Ja mēs pieskaitām klāt tos vēlētājus, kas savu galīgo izvēli izdara dienu vai divas pirms vēlēšanām, tad tā ir ļoti būtiska balsotāju daļa," norādīja Kaktiņš.

Viņš uzsvēra, ka tas ir saistāms ar faktu, ka lielākajai daļai politisko partiju ir ļoti slikti ar stabilu elektorātu jeb vēlētājiem, kuriem ir vairāk nekā viens iemesls balsot par konkrēto partiju. Lielākajai daļai vēlētāju ir tikai viens iemesls, līdz ar to viņu izvēle lielā mērā ir situatīva un simpātijas var ļoti viegli mainīties.

Lai veidotos stabils elektorāts, starp partijām un vēlētājiem ir jāveidojas "zināmai siržu tuvībai" par kopīgām idejām, vīzijām un doktrīnām. Kaktiņš atzina, ka Latvijā diemžēl lielākajai daļai partiju ir milzīgas problēmas ar šo ideoloģisko kodolu.

"Kaut kas jau ir ierakstīts partiju programmās, bet vēlētājs jau nav muļķis un redz, ka tie ir tikai vārdi, kuriem īsti nav seguma," sacīja sociologs.

Jautāts par pirmsvēlēšanu debašu nozīmi, Kaktiņš sacīja, ka debates cilvēki ļoti bieži skatās ar mērķi izdarīt savu gala izvēli. Saeimas vēlēšanas liecina, ka vidēji trešā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju vēlēšanās nepiedalās un politika viņus neinteresē. Otrā pusē ir cilvēki, kas par politiku interesējas ļoti aktīvi, un viņi savas domas debašu rezultātā nemainīs.

"Starp šīm galējībām ir lielākā daļa vēlētāju, kas politikā ir tādi svētdienas braucēji, kas politikai pieslēdzas no reizes uz reizi, īpaši, kad nāk vēlēšanas. Un šie vēlētāji, kas nav baltas lapas, skatās debates, lai izdarītu savu galīgo izvēli," sacīja Kaktiņš.

Vienlaikus sociologs noraidīja pieņēmumu, ka pirmsvēlēšanu aptaujas ir neprecīzas, jo daļa cilvēku kautrējas par savu izvēli un aptaujās to neatklāj. Kaktiņš atzina, ka pēc kara sākuma Ukrainā šādi vēlētāji, kas nesaka to, ko patiesībā domā, varētu būt parādījušies, taču tas ir salīdzinoši neliels segments.

Jau vēstīts, ka maijā SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma rīkotajā Rīgas iedzīvotāju aptaujā 22,9% respondentu vēl nezināja, par ko balsot.