Vitenbergs savu atbildību nepietiekamā valsts ieguldījumu "airBaltic" uzraudzīšanā nesaskata
Kādreizējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) savu atbildību nepietiekamā valsts ieguldījumu aviokompānijā "airBaltic" uzraudzīšanā nesaskata.
Vitenbergs Satiksmes ministriju (SM) vadīja no 2022.gada 14.decembra līdz 2023.gada 15.septembrim. Sarunā ar aģentūru LETA viņš izcēla, ka šajā laikā neesot virzīti un pieņemti lēmumi par valsts aizdevumiem "airBaltic".
Savukārt pēc Covid-19 pandēmijas 2023.gadā kompānijai ievērojami uzlabojās finanšu rādītāji - "airBaltic" strādāja ar peļņu 34 miljonu eiro apmērā. Tāpat pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits un kompānijas apgrozījums. Viņš atzīmēja, ka laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs, tika pārtraukta sadarbība ar toreizējo kompānijas padomi, kura, pēc Vitenberga vārdiem, esot bijusi "saaugusi" ar toreizējā "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa vadīto valdi.
Politiķis izcēla, ka par aktuālo situāciju kompānijā ziņojis valdības sēdēs, attiecīgi viņu nevar skatīt kā vienīgo atbildīgo.
"Komunikācijā uzņēmuma "airBaltic" vadība vienmēr uzsvēra, ka virzās uz plānu - valsts ieguldīto naudu atmaksāt. Tādēļ ļoti liels pārsteigums bija 2024.gada augustā [toreizējā "Progresīvo" satiksmes ministra Kaspara] Briškena un valdības pieņemtie lēmumi par aizdotās summas norakstīšanu," apgalvoja Vitenbergs.
Kā ziņots, Valsts kontrole ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.
Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".
Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.
Valsts kontrole secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem - SM, "airBaltic" padome, MK - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.
Iestāde atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.
Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.
2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmējusi Valsts kontrole.
Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi), norādījusi Valsts kontrole.
Valsts kontroles vērtējumā, SM nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.