Igaunijas valdība nolemj palielināt aizsardzības spēkus

Igaunijas aizsardzības spēki kara laikam tiks palielināti līdz 50 000 cilvēku, paredz Igaunijas Reformu partijas un partijas "Igaunija 200" parakstītais koalīcijas līgums.

Reformu partija un partija "Igaunija 200" martā parakstīja sākotnējo koalīcijas līgumu. Līdz tam kopš parlamenta vēlēšanām 2023.gada pavasarī abas liberālās partijas valdības koalīcijā strādāja kopā ar sociāldemokrātiem.

Tagad ir parakstīts detalizētāks koalīcijas līgums, kurā noteikts, ka nacionālā aizsardzība un drošība arī turpmāk būs viens no galvenajiem valdības uzdevumiem.

Šajā jomā Igaunijas valdība apņēmusies gan iepirkt munīciju, gan palielināt valsts aizstāvju skaitu.

Visās militārajās nozarēs mērķis ir līdz 2029.gadam piegādāt un iegādāties munīciju vismaz trīs miljardu eiro vērtībā, stiprināt izlūkošanu un agrīno brīdināšanu, vadību un aizsardzības spēku izdzīvošanas spēju, kā arī palielināt aizsardzības spēku kaujas sastāvu līdz 50 000.

Pašlaik aizsardzības spēku karalaika sastāvā ir vairāk nekā 43 000 pozīciju.

Turklāt tiks izveidota iekšējās drošības un aizsardzības iestāžu kopīga krīzes rezerve, kas ietver arī civilās aizsardzības rezervi, kurā iesaistīs brīvprātīgos, kas strādā uz vietas, bijušos iekšējās drošības darbiniekus, kā arī rezervistus un atvaļinātos militārpersonas.

Līgumā arī pausts koalīcijas mērķis paaugstināt iedzīvotāju informētību par rīcību dažādās krīzēs un katra iedzīvotāja iespējām nepieciešamības gadījumā iesaistīties.

Plašāks valsts aizsardzības plāns paredz, ka līdzās citiem iepriekš apspriestiem pasākumiem, piemēram, nākamgad Tallinas Patarei jūras cietoksnī tiks izveidots komunisma un imperiālisma noziegumu apziņas centrs.

Cīņai pret dezinformāciju un tās izplatīšanas novēršanai plānots arī turpināt atbalstīt Igaunijas neatkarīgos medijus un nevalstiskās organizācijas.

Valdības koalīcijas vērtējumā, ieroči, munīcija un cits militārais aprīkojums ir svarīga Igaunijas aizsardzības spēju daļa, taču tikpat svarīgi ir arī valsts aizstāvji, kas ietver pietiekamu un kvalificētu sastāvu, agrīnā brīdināšana un izlūkošana, loģistika un citas attīstāmās spējas.

Tāpēc, lai nodrošinātu nākamo aktīvā dienesta zemessargu un virsnieku paaudzi, tiks palielināta uzņemšana Igaunijas Militārajā akadēmijā, kā arī valsts aizsardzības mācību programmās skolās tiks iekļautas mācības par droniem. Šim nolūkam tiks uzsākts projekts "Individuāli dronu komplekti katrai skolai, kas nodrošina valsts aizsardzības mācības!".

Kā jau iepriekš paziņots, valsts aizsardzībā tiks ieguldīti vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ar kuru palīdzību tiks attīstītas esošās un radītas jaunas aizsardzības spējas. Valdība sola nepieciešamos iepirkumus un izstrādes īstenot bez kavēšanās līdz 2029.gadam, un visi apjomīgie iepirkumi, sākot no 200 miljoniem eiro, tiks iesniegti parlamenta Valsts aizsardzības komisijai atzinuma sagatavošanai.

Valdība uzskata, ka bruņojuma, tostarp dziļās un netiešās uguns un cita aprīkojuma, iegāde, elektroniskās kaujas spēju attīstība, inženieru spēju attīstība un Baltijas aizsardzības zonas Igaunijas daļas izveide ir armijas prioritātes.

Attiecībā uz Gaisa spēkiem par īpaši svarīgām tiek uzskatītas tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības stiprināšana, vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības paplašināšana, tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības spēju, arī ballistisko raķešu aizsardzības, izveides uzsākšana, elektroniskās kaujas integrēšana pretgaisa aizsardzībā un rotācijas pretgaisa aizsardzības modeļa ieviešana sadarbībā ar sabiedrotajiem.

Saskaņā ar vienošanos Jūras spēkiem ir jāpagarina esošo jūras spēku kuģu kalpošanas laiks un jāaizstāj tie, kuru kalpošanas laiks ir beidzies, ar jauniem daudzfunkcionāliem kuģiem. Valdība arī uzskata, ka ir svarīgi izveidot zemūdens novērošanas spējas.

"Turpināsim austrumu robežas izbūve. Mēs pabeigsim sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi un izveidosim tehniskās novērošanas iespējas tajās vietās, kur taupības pasākumu ietvaros tika nolemts 2019. un 2020.gadā atlikt robežas infrastruktūras izbūvi. Mēs ar tehnisko novērošanu pārklāsim visu Narvas upi," teikts koalīcijas līgumā.

2027.gada pirmajā ceturksnī tiks pabeigtas dronu sienas pirmā posma izstrādes, lai nodrošinātu austrumu robežas drošību, un šim nolūkam uz austrumu robežas un četrās lielākajās Igaunijas pilsētās tiks izveidotas sākotnējās dronu atklāšanas spējas.

Kā preses konferencē stāstīja iekšlietu ministrs Igors Taro, Ārkārtas situāciju likums tiks grozīts, lai izveidotu skaidru tiesisko regulējumu civilās aizsardzības vadībai Glābšanas departamenta vadībā un reglamentētu draudu izziņošanas, patvēruma un civilās aizsardzības mācību organizēšanu.

Šim nolūkam tiks uzsāktas plašas tiešsaistes mācības par civilo aizsardzību, kuru apguve ir obligāta valsts sektora darbiniekiem un vitāli svarīgu pakalpojumu sniedzējiem.

Tiks radītas papildu patvertņu iespējas, lai aizsargātu iedzīvotājus, atbalstot jaunu publisko un nevalstisko patvertņu izveidi.

Lai garantētu drošību, tiks samazināta arī birokrātija, piemēram, piesakoties ieroča atļaujas saņemšanai un atjaunošanai, kas plānota līdz 2026.gada beigām.