Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbalsta valdības lēmumu izveidot Aizsardzības un drošības fondu valsts aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai.
Preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents žurnālistiem norādīja, ka valdības konceptuālais lēmums no 2026.gada virzīties uz to, lai aizsardzībai un drošībai atvēlētu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir būtisks.
"Mēs vienmēr runājam par procentiem [..], taču vissvarīgākā lieta ir, kāpēc tas tiek darīts. Runa ir par valsts aizsardzības un bruņoto spēku spēju stiprināšanu, austrumu robežas stiprināšanu, aizsardzību un apsardzību. Svarīgi, lai šī nauda tiktu ieguldīta reālās spējās, kas ir atbildīgo ministru uzdevums," sacīja Rinkēvičs.
Prezidents ar premjeri pārrunājušas arī gatavošanos NATO samitam Hāgā. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas valdības lēmumi tiek arī līdzsvaroti un skaņoti kontekstā ar diskusiju NATO par aizsardzības izdevumus palielināšanu.
Kā vēstīts, valdība otrdien, 13.maijā, slēgtā sēdē iepazinās ar plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai. No lēmuma izriet, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no IKP.
Valdība kā iespējamos papildu nepieciešamo izdevumu finansēšanas avotus noteica vispārējās valdības budžeta deficīta palielinājumu, kas 2025. - 2028.gada periodā tiek veikts saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulas noteikumiem. No 2029.gada deficīta palielinājums tiek veikts par 0,5% no IKP, samazinot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci.
Tāpat paredzēts valsts kapitālsabiedrībām pārskatīt savus ieņēmumu plānus turpmākajiem trīs gadiem un līdz šā gada 2.jūnijam iesniegt Valsts kancelejai (VK) priekšlikumus ziņojumam par iespējamiem ienākumu palielinājumiem, iepriekš saskaņojot tos ar kapitāldaļu turētāju.
Kā iespējamais avots minēts arī publiskās privātās partnerības (PPP) finansējums AM investīcijām. Paredzēts, ka AM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz jūlijam sagatavos potenciālo PPP projektu sarakstu prioritārā secībā.
Tāpat paredzēts no 2029.gada iegūt finanšu resursus, efektivizējot publiskā sektora funkcijas, tajā skaitā veicot politikas izmaiņas, strukturālas reformas, izdevumu pārskatīšanu un izdevumu samazinājumu vispārējās valdības sektora institūcijām. Konceptuāli tiek atbalstīta Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošana valsts aizsardzības un drošības vajadzībām.
Kā vienu no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem plānots paredzēt valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu, kas ir ne mazākas kā 10%, pārdošanu publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums. FM līdz jūnija beigām paredzēts iesniegt MK priekšlikumus turpmākajai rīcībai šī uzdevuma īstenošanai, tajā skaitā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos par privatizācijas aizlieguma atcelšanu.
Valdības lēmums arī paredz noteikt, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiek veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no IKP.
Savukārt AM sadarbībā ar FM un Iekšlietu ministriju (IeM) līdz augustam būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts par Aizsardzības un drošības fonda izveidi.
Valdības lēmums paredz, ka Valsts kase kopā ar AM, pēc nepieciešamības piesaistot citas valsts institūcijas, sagatavos valsts aizņēmuma līgumus, kuru izmantošana ir saistīta ar valsts aizsardzības jomu.
Valdības lēmums paredz atļaut AM ar jūliju palielināt profesionālā dienesta karavīru skaitu par 500 karavīriem, kā arī veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.- 2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā ne mazāk kā 150 miljonu eiro apmērā.