Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjera Kārnija vadītā partija
Kanādā pirmdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjerministra Marka Kārnija vadītā Liberālā partija, liecina telekanālu ziņas.
Liberāļi būs lielākā partija parlamenta apakšnamā, tomēr balsu skaitīšana turpinās un pagaidām nav skaidrs, vai liberāļiem izdosies iegūt vairāk nekā pusi jeb vismaz 172 no 343 vietām apakšpalātā, lai izveidotu vairākuma valdību.
Pašlaik Kārnijs vada mazākuma valdību.
Pēc telekanāla CBC prognozēm, liberāļi nodrošinājuši sev 167 mandātus, bet viņu galvenā konkurente opozīcijā esošā Konservatīvā partija - 145 mandātus.
Uzvaras runā, kuru Kārnijs teica atbalstītājiem Otavā, viņš uzsvēra Kanādas vienotības nozīmi, saskaroties ar ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem panākt, lai Kanāda kļūtu par ASV 51.štatu. Viņš arī sacīja, ka abpusēji izdevīgā attiecību sistēma, kas Kanādu un ASV vieno kopš Otrā pasaules kara, ir beigusies.
"Mēs esam pārdzīvojuši šoku, ko izraisīja Amerikas nodevība, bet mums nekad nevajadzētu aizmirst gūtās mācības," viņš teica.
"Kā es jau mēnešiem ilgi brīdināju, Amerika vēlas mūsu zemi, mūsu resursus, mūsu ūdeni, mūsu valsti," sacīja Kārnijs.
"Tie nav tukši draudi. Prezidents Tramps cenšas mūs salauzt, lai Amerika varētu mūs iegūt savā īpašumā. Tas nekad, nekad nenotiks. Bet mums ir arī jāatzīst realitāte, ka mūsu pasaule ir fundamentāli mainījusies.," teica premjers.
Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena otrdien apsveica Kārniju ar uzvaru vēlēšanās un uzsvērta, ka saikne starp Eiropu un Kanādu "kļūst arvien stiprāka".
"Es ceru uz ciešu sadarbību gan divpusējā līmenī, gan G7 ietvaros. Mēs aizstāvēsim mūsu kopīgās demokrātiskās vērtības, veicināsim daudzpusīgumu un iestāsimies par brīvu un godīgu tirdzniecību," fon der Leiena ierakstīja platformā "X".
"Eiropas un Kanādas saikne ir stipra - un kļūst arvien spēcīgāka, piebilda Leiena
Kārnijam īsā laikā izdevies pārliecināt savus līdzpilsoņus, ka viņš ir pietiekami pieredzējis, lai stātos pretī Trampa spiedienam un draudiem.
Tas iezīmējis vienu no dramatiskākajiem pavērsieniem Kanādas politiskajā vēsturē.
Vēl 6.janvārī, kad iepriekšējais premjers Džastins Trudo paziņoja par atkāpšanos, vairumā aptauju liberāļi šķietami jau neglābjami atpalika no konservatīvajiem par apmēram 20 procentpunktiem.
Turpmākajās nedēļas Tramps iesāka savu haotisko tirdzniecības karu un tupināja runas par savu ieceri padarīt Kanādu par 51.ASV štatu.
Tas ārkārtīgi saniknoja kanādiešus, kas dažādās sporta sacensībās sāka izsvilpt ASV himnu un masveidā anulēja savas atvaļinājumu rezervācijas Savienotajās Valstīs.
Kad Kārnijs 14.martā premjera krēslā nomanīja nepopulāro Trudo, viņš savu darbības programmu saistīja ar pretdarbību Trampam, paziņojot, ka ASV prezidents vēloties salauzt kanādiešus, lai padarītu tos par saviem kalpiem.
60 gadus vecais politiķis, kas nekad iepriekš nav ieņēmis kādu vēlētu posteni, taču savulaik vadījis gan Kanādas, gan Lielbritānijas centrālās bankas, spēja pārliecināt vēlētājus, ka savas pieredzes dēļ starptautisko finanšu laukā viņš ir ideālais kandidāts, kas spēs aizstāvēt Kanādu pret Trampa tarifu politiku.
Vēl piektdien viņš norādīja, ka konservatīvo līderim Pjēram Pualjevram nav plāna, kā pretoties Trampam, uzsverot, ka šobrīd svarīga ir pieredze un nav laika eksperimentiem.
Tikmēr 45 gadus vecais Pualjevrs, kas parlamentā aizvadījis jau divas desmitgades, centies saglabāt vēlētāju uzmanības piesaisti tiem jautājumiem, kas vēl nesen rosināja vēlētāju dusmas pret liberāļiem, kamēr valsti desmit gadus vadīja Trudo.
Viņš brīdinājis, ka liberāļu uzvaras gadījumā turpināsies tā pati trajektorija, kas iepriekšējā desmitgadē novedusi daudzus kanādiešus līdz izmisumam.
Arī Pualjevrs kritizē Trampu, taču norāda, ka vājais tautsaimniecības sniegums liberāļu varas gados padarījis Kanādu neaizsargātu pret ASV protekcionisma politiku.