Raidījums: Ostu attīstības fonds ir atbalsts ostām vai ierēdņiem?

Šonedēļ Valsts kontrole (VK) publiskoja revīziju par līdzekļu izlietojumu Ostu attīstības fondā. Revidenti atklāja, ka no vairākiem simtiem tūkstošu gadā tikai nelielu daļu šī fonda līdzekļu tērē ostu popularizēšanai un reklāmas pasākumiem, kas bija tā izveidošanas mērķis. Lielākā daļa izmantota satiksmes ministrijas darbinieku atlīdzībām. VK uzskata, ka daļa naudas tērēta ne vien neekonomiski, bet arī pretlikumīgi un ir vērsusies prokuratūrā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ostu attīstības fondu izveidoja pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Tam bija jāreklamē ostas starptautiskajos tirgos, jāpiesaista investorus, un vairāk kravu. Kopš 2010.gada to finansē trīs lielākās Latvijas ostas Rīga, Ventspils un Liepāja. Kā uzsver VK - tas ir brīdis, kad fonda darbs “aizgāja ēnā” jo tam nebija pienākums publiskot pārskatu par fonda naudas izlietojumu.

Mēs to lādi atvērām un bijām pārsteigti par to, ko mēs redzējām. Mēs domājām, ka mūsdienu valsts pārvaldē šādas lietas vairs nenotiek,” sacīja VK 2.Revīzijas departamenta direktors Gatis Litvins.

Revidenti atklāja, ka lielākā daļa fonda finansējuma tikusi satiksmes ministrijas darbiniekiem. Ik gadu ar viņiem slēdza uzņēmumu līgumus, un izmaksas veica Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrība “Latvijas jūras administrācija”. Bet vidēji 16 cilvēku lielais sekretariāts pēc papīriem darbojās pie Ministru prezidenta vadītās Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes.

Kā izpētīja “Nekā personīga”, satiksmes ministrijas amatpersonu deklarācijās norādītais no fonda saņemtais atlīdzību apmērs bija atšķirīgs - mēnesī no 600 līdz vairāk nekā 1000 eiro. Tas turpinājās arī pandēmijas gados, kad nenotika neviena Ostu padomes sēde, neviens arī nedevās komandējumos, vai uz starptautiskām izstādēm.

“Tas bija tas iemidzinošais efekts . Ka viņi visu darīja to pašu, ko faktiski satiksmes ministrijā.Tas varbūt šokējošākais. Es lietošu šo vārdu, bija tas, ka, lai gan sekretāra uzdevums ir organizēt padomes darbu, lai tas būtu efektīgs, bija pat tā, ka padome dažus gadus nesanāca, bet kā saka, sekretariāts pilnā apmērā ar vidēji 16 cilvēkiem turpināja it kā darboties un arī saņemt šo atlīdzību,” sacīja Litvins.

Satiksmes ministrijas darbiniekiem līgumus piedāvāja parakstīt Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktora vietnieks Andris Maldups. Viņš bija sekretariāta vadītājs un līgums fondā viņam bija no 2010. gada. Sekretariātā bija izveidota īpaša reklāmas komisija. Tās vadītājs bija ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis. Viņam līgums fondā bija no 2011. gada.

Par fonda līdzekļiem pirkti mobilie telefoni, datori, apmaksāti Reklāmas komisijas vadītāja Ulda Reimaņa individuālie angļu valodas kursi. Valsts kontrole uzskata, ka šo izdevumu segšanai nebija tiesiska pamata. Vairāk nekā 40 tūkstoši (40 057) izlietoti reprezentācijas izdevumiem, par kuriem reklāmas komisija neesot pieņēmusi lēmumus.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam atklāja, ka “Tas ir maigākais, teikt, ka tas ir pārsteigums. Nepatīkams pārsteigums.

”Manā saprašanā tas nekad tā nevarētu būt. Atbildīgās personas, kas ir pieņēmušas šos lēmumus, nestrādā ministrijā. Viņi vairs nav darbinieku sarakstā, un šādas izmaksas šobrīd netiek veiktas, un šajā gadā nav bijušas.”

Valsts kontrole uzskata, ka galvenā atbildīgā par notikušo daudzu gadu garumā ir Satiksmes ministrija, jo tā deva atļauju savienot amatus konkrētajiem satiksmes ministrijas ierēdņiem un par fondu un tā līdzekļu izlietojumu tā bija informēta.

“Es zināju, ka šāds fonds eksistē, galu galā tas eksistē jau vairāk nekā 15 gadus. Bet es nezināju par to mehāniku, kā tas notiek,” stāsta bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Premjere Evika Siliņa šīs nedēļas Latvijas ostu padomes (Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes) sēdē neapstiprināja ostu attīstības fonda pagājušā gada pārskatu. Reklāmas pasākumiem no fonda naudas pērn tērēti 38 tūkstoši ( 38 297 ), bet algās kopā ar nodokļiem iztērēti turpat 148 tūkstoši.( 147 866 tūkstoši eiro.) Premjere rosināja fondu likvidēt, bet pagaidām šāds lēmums netika atbalstīts.

Ostas vēlas, lai par viņu naudu turpinātos ostu popularizēšana ārzemēs. Tās atzinīgi novērtē dalību starptautiskajās izstādēs zem vienotā zīmola VIA LATVIA, kas viņuprāt, ļauj ietaupīt līdzekļus, apvienojoties vienotā stendā, un efektīvāk uzrunāt klientus, vienkopus pārstāvot Latvijas tranzīta un loģistikas nozari. Tomēr par iespējamo formātu un līdzekļu uzraudzību vēl tiks lemts.

Vai ostu kopīgu starptautisku reklamēšanu turpmāk uzņemsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, vai tā paliks satiksmes ministrijas atbildība, vēl nav skaidrs. Sagaidāms, ka šāds lēmums tiks pieņemts kādā no nākamajām ostu padomes sēdēm.