Vērtēs iespējas Latvijā iegūt kodolenerģiju

© Pixabay

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno līdz 1.septembrim sākt kodolenerģētikas programmas sākuma posma sagatavošanu, lai padziļināti izvērtētu kodolģenerācijas attīstības normatīvo ietvaru, drošības iespējas, apkārtējās vides aizsardzības un citus veicamos pasākumus industrijas attīstībai Latvijā, teikts KEM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Kodolenerģētikas attīstības iespējam Latvijā.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijas termoelektrostaciju TEC-1 un TEC-2 darbināšana ļautu elektroenerģijas patēriņu pilnībā nodrošināt ar Latvijā saražoto elektroenerģiju, tomēr, ņemot vērā TEC augstās ražošanas izmaksas, šīs elektroenerģijas tirdzniecība nebūs iespējama tās augstās cenas dēļ. Līdz ar to pastāv risks, ka, attīstoties elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), dabasgāzes koģenerācijas stacijas ekonomisko izmaksu ziņā vairs nespēs konkurēt, un, visticamāk, pārtrauks elektroenerģijas ražošanu.

Kā skaidro KEM, elektroenerģijas ražošana no AER nespēs elastīgi nodrošināt diennakts minimālās un maksimālās slodzes segšanu, tāpēc ir nepieciešams risinājums, lai panāktu sistēmas darbības stabilitāti, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas ražošanu par konkurētspējīgām izmaksām.

Sākotnējais izlīdzināto enerģijas izmaksu (LCOE) aprēķins rāda, ka atomelektrostacijas (AES) ar maziem modulārajiem reaktoriem (SMR) spēj ar elektroenerģijas cenu konkurēt ar citām tehnoloģijām, teikts ziņojumā. Tomēr, izvērtējamo aspektu loku paplašinot un iekļaujot tajā arī ražošanas diversifikāciju, tehnoloģijas brieduma pakāpi, energoresursu pieejamību un ģenerējošo jaudu pieejamību un izstrādes prognozējamību, kopējais elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju izvērtējums nav viennozīmīgs, jo katrai no tehnoloģijām ir savas stiprās un vājās puses.

KEM norāda, ka Latvijas situācijā svarīgs izvērtējuma aspekts ir augstas radioaktivitātes radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana, jo pētījumi par ģeoloģiskās glabātavas izveidi Latvijā līdz šim nav veikti. AES būves gadījumā Latvijā būs nepieciešams izvērtēt un, ja nepieciešams, izveidot arī zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu glabātavas.

Tāpat kodolenerģētikas nozares attīstībai nepieciešams izstrādāt kodolenerģētikas programmu, ar kuru izveido ilgtspējīgu valsts tiesisko un tehnisko ietvaru un nodrošina juridisko, regulatīvo, vadības, tehnoloģisko, cilvēkresursu, rūpniecības un ieinteresēto personu atbalstu kodolenerģijas programmai visā tās dzīves ciklā, vienlaicīgi ietverot arī atbilstību starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem, starptautiski pieņemtajiem kodoldrošības standartiem, kodoldrošības vadlīnijām un drošības pasākumu prasībām.

Plānojot AES būvniecību, Latvijai būtu nepieciešams ievērojami paplašināt esošo normatīvo regulējumu un piemērot to kodolenerģētiska objekta izveidei un kontrolei valstī. Kodoldrošības uzraudzībā būtu nepieciešama regulējuma izstrāde, uzraugošās institūcijas kapacitātes un personāla kompetences attīstīšana. Tiesiskajā regulējumā būtu jāadaptē starptautiski pieņemtie noteikumi kodolenerģijas izmantošanas jomā, kā arī vides aizsardzības, industriālās drošības, zemes izmantošanas plānošanas, administratīvās procedūras, transporta un citus jautājumus.

KEM skaidro, ka Latvijā šobrīd jau ir esošs likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" un tam pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Latvijā šobrīd tiek uzturēta atbilstoša radiācijas drošība un kodoldrošība, tomēr, lai spētu nodrošināt visu Eiropas Savienības (ES) direktīvas uzlikto pienākumu izpildi atbilstošā kvalitātē, jāparedz Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra kapacitātes stiprināšana un neatkarība. Ministrija prognozē, ka viena enerģētiska bloka gadījumā kopējais kodoldrošību uzraugošās institūcijas darbinieku skaits varētu būt 30 - 40 speciālisti.

Neatkarīgi no izvēlētās kodolreaktora tehnoloģijas jebkura AES ir jānodrošina ar vadību, ekspluatācijas departamentu, elektroenerģētikas departamentu, mehānikas departamentu, kodoldrošības departamentu, kontroles (ķīmijas, vides un radiācijas) departamentu, finanšu un administratīvo departamentu, apkalpošanas departamentu un apmācību departamentu. AES drošas ekspluatācijas svarīgākais aspekts ir profesionāla, augsti kvalificēta un valstij lojāla personāla izveide, teikts ziņojumā.

KEM arī skaidro, ka AES izbūvē ir iespējama abpusēji izdevīga sadarbība ar Igauniju, kuras parlaments vērtēs kodolenerģētikas nozares attīstības perspektīvas saskaņā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas gala ziņojumu.

Ministrijas ieskatā situācijā, kad gan Latvija, gan Igaunija vērtē kodolenerģētikas attīstības iespējas ar mērķi ilgtermiņā panākt drošu un regulējamu energoapgādi, kā viens no optimālajiem risinājumiem varētu būt abu valstu sadarbība kodolenerģētikas jomā. Sadarbība varētu realizēties gan vienlaicīgi attīstāmos AES projektos Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt ES finansējumu, gan vienai valstij piedaloties otras valsts AES projekta realizācijā un stiprinot starpsavienojumu jaudu, ja nepieciešams, gan vienai valstij kā akcionāram piedaloties otras valsts AES projekta realizācijā.

Valdības protokollēmuma projekts paredz KEM uzdot līdz šī gada 1.septembrim sākt darbu kodolenerģijas programmas sākuma posma sagatavošanai, lai padziļināti izvērtētu kodolenerģijas attīstības normatīvo ietvaru, kodoldrošības un radiācijas drošības, fiziskās aizsardzības, elektrotīklu un cilvēkresursu (pieejamība un sagatavotība) attīstības, apkārtējās vides aizsardzības, radioaktīvo atkritumu glabāšanas un apglabāšanas prasības un iespējas, ieinteresēto pušu iesaistes ietvaru un citus veicamos pasākumus kodolenerģijas industrijas attīstībai Latvijā, un, ja nepieciešams, nodrošināt publisko iepirkumu, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

Tāpat KEM paredzēts uzdot sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, kas atbild par enerģētiku, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas kodolenerģētikas regulējuma un uzraudzības ietvara izstrādē, kā arī sadarbību AES būvniecībā un ekspluatācijā, šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa, potenciālās izmaksas un to finansēšanas avotus. Līdz 1.novembrim KEM būs jāizstrādā un jāsniedz valdībā ziņojums par sarunu rezultātu.

Politika

Vašingtona respektē grenlandiešu pašnoteikšanās tiesības, taču negrasās pieļaut, ka šis resursiem bagātais Dānijas autonomais reģions kļūst atkarīgs no Ķīnas, piektdien paziņojis ASV valsts sekretārs Marko Rubio.