Saeimas komisija atbalsta Rinkēviča rosinātos grozījumus likumā par IIN

© Dmitrijs Suļžics / F64

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien trešajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz ar IIN neaplikt darba devēja brīvprātīgu palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei.

Sākotnējie grozījumi paredzēja ar IIN neaplikt darba devēja palīdzību darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, iepriekš skatot grozījumus otrajam lasījumam, atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus, kas paredz ar IIN neaplikt palīdzību, kas sniegta darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim.

Ar atbalstīto priekšlikumu par ģimenes locekļiem uzskatāmas apgādībā esošas personas, kā arī darbinieka vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir darbinieka apgādībā.

Likumprojektā lietotais jēdziens "medicīniskās tehnoloģijas" atbilstoši Ārstniecības likumā sniegtajam skaidrojumam nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles.

Lai personai piešķirtu palīdzību naudā, darbiniekam būs nepieciešams ārstu konsīlija atzinums par konkrēto medikamentu nepieciešamību un apliecinājums, ka šādas zāles valsts nekompensē.

Tāpat paredzēts, ka darba devēja piešķirtā nauda zāļu iegādei nedrīkstēs pārsniegt summu, ko nekompensē valsts, kā arī dokumenti par medikamentu iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam kā attaisnoto izdevumu pamatojums.

Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad pacientam, kuram ir diagnosticēta smaga saslimšana, ārsta konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par noteiktu zāļu lietošanu vai citu medicīnisko tehnoloģiju nepieciešamību, ko valsts budžets nesedz vai sedz tikai daļēji, darba devējam būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties apmaksāt to iegādi un palīdzēt savam darbiniekam atveseļoties.

Lai gan Latvijā šobrīd tiek īstenoti pasākumi zāļu cenu mazināšanai un ir būtiski paplašināts kompensējamo medikamentu saturs un palielināts kompensācijas apmērs, pacientu finansiālās vajadzības joprojām ir daudz lielākas, teikts grozījumu anotācijā.

Valsts prezidents norādījis, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar finansiālām grūtībām, iegādājoties nepieciešamos medikamentus, it īpaši pacienti ar smagām un retām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir dārgi un nepieciešami ilgākā laika periodā. Grūtības nodrošināt medikamentu pieejamību var paildzināt atveseļošanos, kas ietekmē arī darbaspēka pieejamību un darba ražīgumu, savukārt apgādībā esošu personu aprūpe var ietekmēt spēju pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.

Prezidenta ieskatā viens no veidiem, kas varētu sniegt ieguldījumu grūtību pārvarēšanā un līdz ar to arī darbaspēka resursa saglabāšanā, ir motivēt darba devējus brīvprātīgi palīdzēt darbiniekam segt zāļu izmaksas.

Grozījumu likumā par IIN mērķis ir sekmēt darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tostarp inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus.