Politologs: ja būs jauna valdība, tā vairs nebūs pašreizējās premjeres vadīta

Valdības pārmaiņu viens no galvenajiem mērķiem bija saglabāt esošo koalīciju, aģentūrai LETA vērtēja politologs Juris Rozenvalds.

Mēģinājumi paplašināt koalīciju līdz šim nav bijuši veiksmīgi, tāpēc var spriest, ka, ja būs jauna valdība, tā vairs nebūs pašreizējās premjeres vadīta valdība, atzina politologs.

Līdz ar to "valdības restarts" skaidrojams arī ar to, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vēlējās saglabāt savu amatu, uzskata Rozenvalds.

Viņš apgalvoja, ka pagaidām Siliņas argumentācija par plānotajām izmaiņām nav pārliecinoša. Lai gan amatu nomaiņa un jaunu cilvēku izvēlēšanās amatiem ir noderīga, nav skaidrs, kāpēc nomaiņai izvēlēti tieši konkrētie ministri, nevis kāds cits.

"Pašreiz notiekošais atgādina Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu stāsta otro daļu," pauda Rozenvalds.

Viņš uzsvēra, ka Siliņa nav piedāvājusi skaidru izvērtējumu, kas līdz šim valdībā "nav bijis pareizi".

Galvenās problēmas ir pašā valdības vadībā, uzskata politologs. Kā piemēru vienotas vadības trūkumam Rozenvalds uzskata "Rail Baltica" jautājumus, kur nav redzams, ka valdība strādātu kā kolektīvs.

Viņaprāt, vienīgais atstādinātais ministrs, kas bijis gatavs šim pavērsienam, bija satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P). Pārējo ministru gadījumā neizpratne par lēmumu ir liela, kas norāda uz to, ka Siliņas deklarētais pamatojums varētu nebūt patiess un ka izmaiņu motīvi ir citi, lēsa politologs.

"Par agru spriest, vai koalīcijā atjaunosies līdzsvars, domāju, ka lielākā skaidrošanās vēl tikai priekšā," prognozēja Rozenvalds.

Viņaprāt, Siliņai šajā brīdī ir īpaši būtiski skaidrot pieņemtos lēmumus, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos valdības darbam.

Kā ziņots, Ministru prezidente, "restartējot" savas valdības darbu, nolēmusi nomainīt satiksmes ministru Briškenu, izglītības ministri Andu Čakšu un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Nākamajiem ministriem nepieciešams "svaigs skatījums" uz nozari, lai tiktu galā ar to izaicinājumiem, sacīja premjere.

Siliņa ir aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus. Viņa arī norādīja, ka ar ministru nominēšanu kavēties nevar un jauni ministri amatos būtu jāapstiprina jau nākamajā Saeimas sēdē 27.februārī.

Tikmēr "Progresīvie" līdz ar Siliņas valdības "restarta" plānu izziņošanu vēlas sarunu par partiju atbildības nozarēm, aģentūrai LETA iepriekš pauda partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Komentējot Ministru prezidentes lēmumu pieprasīt satiksmes ministra Briškena nomaiņu, Šuvajevs sacīja, ka "Progresīvo" ieskatā Satiksmes ministrija būtu jāpārvalda JV, jo JV pārziņā ir Finanšu ministrija (FM).

Lielākie satiksmes nozares izaicinājumi esot bijuši saistīti ar finansējuma trūkumu, nevis sliktu pārvaldību, uzskata Šuvajevs, pēc kura domām, atbildības jomu nomaiņa ļautu efektīvāk koordinēt finanšu jautājumus satiksmes nozarē.

"Ir svarīgi, lai koalīcijā ir vienprātība, kādā veidā darbi tiek turpināti, jo ir skaidrs, ka bez FM iesaistes un atbalsta būs grūti atrisināt satiksmes ministrijas problēmas," teica "Progresīvo" vadītājs.

Mums ir svarīgi, lai pēc kāda laika "neatgriežamies līdzīgā situācijā", sacīja Šuvajevs, norādot, ka par jaunu satiksmes ministra kandidātu partijā nav bijusi saruna.