Nausēda piekrīt ASV apgalvojumiem par Eiropas tēriņiem aizsardzībai

NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.

Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.

Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirms mēneša atgriezās Baltajā namā, jau savā pirmajā amata termiņā mudināja sabiedrotos Eiropā straujāk palielināt aizsardzības izdevumus, taču ASV līdera retorika ir pastiprinājusies kopš viņš novembrī tika atkārtoti ievēlēts amatā.

Agrāk viņš aicināja aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tagad Tramps runā par 5% no IKP.

Lietuva nākamajos piecos gados plāno aizsardzībai atvēlēt 5-6% no IKP, valsts augstākās amatpersonas nolēma Nacionālās drošības padomes sēdē janvārī.

Pēdējo nedēļu laikā Tramps ir aktivizējis centienus izbeigt karu Ukrainā. Saūda Arābijā notika ASV un Krievijas ārlietu ministru sarunas, uz kurām Kijiva nebija aicināta. Pēdējo dienu laikā Tramps asi vērsies pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš savukārt ASV prezidentu kritizējis par atrašanos Krievijas dezinformācijas telpā.

Atsevišķas apspriedes Parīzē rīkoja arī Eiropas līderi. Nausēda, kurš piedalījās vienā no šīm sarunām, sacīja, ka mērķis ir "aktivizēt Eiropu, pamodināt to no miega".

Debašu kluba laiki ir beigušies. Debašu klubs novedīs pie Eiropas lomas samazināšanās, un tas ir pēdējais, ko mēs vēlamies, jo karš Ukrainā ir karš par Eiropu, ne tikai par Ukrainu," teica Lietuvas prezidents.

Viņš norādīja, ka ir arī zināmas iniciatīvas saistībā ar iespējamo miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu, taču tas būtu iespējams tikai pēc tam, kad tiks izveidots pamiera režīms.

"Taču Eiropas nostāja ir tāda, un es to īpaši atbalstītu, ka mums nav vajadzīga īstermiņa vienošanās par pamieru, kas Krievijai nozīmētu tikai atelpu un pēc tam centienu konsolidāciju un jaunu ofensīvu. Mums ir jāaptur agresija," paziņoja Nausēda.

Avoti diplomātiskajās aprindās ir atklājuši, Krievija ir pieprasījusi, lai ASV miera sarunās izvestu savu karaspēku no Austrumeiropas, taču amerikāņi tam nav piekrituši, vēsta "Financial Times".

Krievija ir vairākkārt paudusi neapmierinātību ar NATO klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā. Pirms 2022.gada februārī sāktā atkārtotā iebrukuma Ukrainā Maskava pieprasīja, lai NATO izved savus karaspēkus no vairākām Austrumeiropas valstīm.

Nausēda sacīja, ka viņš nav novērojis "nekādas norādes, ka ASV vēlētos samazināt savu klātbūtni šeit".

"ASV lieliski izprot reģiona specifiku, tās lieliski saprot, ka NATO austrumu flangs ir īpaši neaizsargāts pret agresoru," sacīja Lietuvas prezidents.

"Gluži pretēji, es varu atbildīgi paziņot, ka mēs esam gatavi ieguldīt vēl vairāk un piekrist, ja otra puse tam piekritīs, ASV militārajam personālam un militārajai tehnikai pastāvīgi palikt Lietuvas teritorijā," sacīja Nausēda.

Kopš 2019.gada Lietuvā rotācijas kārtībā atrodas bataljona lieluma vai pat lielāka ASV militārā vienība.