Pētnieks: ASV līdera pozīcija iepretim Putinam ir diezgan vāja

Kā vēstīts, Tramps trešdien paziņojis, ka viņam bijusi "produktīva" telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tramps arī norādīja, ka vienojies ar Putinu "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu. Tāpat trešdien notika ASV prezidenta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā apspriesti veidi, kā izbeigt karu.

Runājot par sarunām kopumā, eksperts atzīmēja, ka tās atbilst ASV prezidenta stilam. Tramps vienmēr savā publiskajā retorikā ir paudis, ka viņš ir zīmīgs sarunvedējs, kuram ir personīgi kontakti ar dažādiem pasaules līderiem. Astukevičs secināja, ka Trampa saruna ar Putinu nav pārsteigums, taču bažas rada sarunas saturs.

Viņš atzīmēja, ka gan ASV prezidents, gan dažādas ASV amatpersonas ir vienotas savā vēstījumā, proti, Eiropai ir jāpārņem vadība jautājumā gan par Ukrainas, gan arī savas drošības nodrošināšanu. Pētnieks uzsvēra, ka sarunu centrā vienmēr bijuši trīs kritiskie punkti - drošības garantijas Ukrainai, iespējamā Ukrainas iestāšanās NATO un okupēto teritoriju atgūšana.

Tramps visa sarunu procesa sākumā ir pateicis, ka par Ukrainas dalību NATO un par okupēto teritoriju atgūšanu var tālāk nediskutēt. Tas ir nost no sarunu galda. Tā ir diezgan vāja ASV līdera pozīcija iepretim Putinam," teica Astukevičs.

Viņš klāstīja, ka patlaban Ukraina ir neizdevīgās pozīcijās, jo tā ir pilnībā atkarīga no ASV administrācijas rīcības. Pētnieks arī norādīja, ka Trampa minētais "miers caur spēku" kā vadmotīvs miera sarunās patlaban arī nav redzams. Viņš sacīja, ka situācija vēl attīstīsies, kļūs zināmas detaļas, taču patlaban rodas priekšstats, ka ASV nav gatava ieguldīties Ukrainas drošības garantijās, bet ir gatava saņemt labumus, ko tai varētu nest sarunas.

Astukeviča skatījumā, šajā procesā ASV redz sevi kā centrālo spēlētāju. Tā ir gatava sarunāties ar Krieviju, taču nav redzams, ka šajās sarunās kāda loma būtu atvēlēta Eiropai, turklāt arī Ukrainai pagaidām ir ierādītas "no malas vērotāja" pozīcijas. Astukevičs akcentēja, ka, šīm sarunām turpinoties, Ukrainai vajadzētu iegūt pilnvērtīgu vietu pie sarunu galda, savukārt ASV kalpotu kā vidutājs starp Krieviju un Ukrainu.

Šobrīd mēs vairāk redzam, ka ASV redz Krieviju kā līdzvērtīgu partneri, ar ko šīs sarunas vest, un pārējie ir vairāk atkarīgi no ASV pozīcijas," sacīja pētnieks.

Viņš norādīja, ka ir pāragri spriest, kādi ir Krievijas nodomi un vai tā tiešām nav ieinteresēta šajās sarunās. Pēc Astukeviča paustā, jautājums drīzāk ir par to, kāda šī vienošanās varētu būt, jo sarunas par Ukrainas drošības garantijām ir ļoti abstraktas, turklāt, atšķirībā no Krievijas, tai nākas piekāpties dažādos nosacījumos. Pētnieks uzsvēra, ka tas attiecas arī uz ASV, jo ir sarunas par Ukrainas retzemju materiāliem un to nodošanu ASV.

"Krievijai šāds sarunu process ir izdevīgs, protams, ka tā oportūniski skatīties, kā to izmantot. Tas, protams, nenozīmē nekavējošu karadarbības pārtraukšanu. Mēs esam sarunu sākumā. Kritiskais jautājums ir par to, vai miers šādā formā var būt taisnīgs un noturīgs," pauda pētnieks.