Francijas premjers Beirū iztur pirmo neuzticības balsojumu parlamentā
Francijas premjerministrs Fransuā Beirū ceturtdien izturēja pirmo neuzticības balsojumu parlamentā, jo kreisās opozīcijas ierosinājumu par neuzticības izteikšanu neatbalstīja galēji labējie.
Neuzticības izteikšanu atbalstīja tikai 131 deputāts. Lai šis ierosinājums tiktu pieņemts, to vajadzētu atbalstīt vismaz 288 deputātiem.
Kreisā opozīcija ierosināja neuzticības balsojumu Nacionālajā asamblejā pēc Beirū šīs nedēļas paziņojuma par savas valdības politisko programmu, kurā viņš pavēra iespēju jaunām sarunām par 2023.gada pensiju reformu "bez tabu", bet arī pateica, ka šīgada budžetā vajag samazināt Francijas "pārmērīgo" deficītu.
Viņa runu nosodīja lielākā daļa opozīcijas parlamentā, kur Beirū, kas ir premjera amatā kopš decembra, nav absolūtā vairākuma. Viņa valdība ir neaizsargāta pret jebkuru neuzticības balsojumu, kura izdošanās gadījumā tā būtu spiesta atkāpties.
Galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) līderis Žordāns Bardella nodēvēja Beirū paziņojumu par "bezmugurkaula cilvēka" "tukšām runām".
Tomēr galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" (LFI) ierosinātais neuzticības balsojums neguva RN atbalstu.
RN viceprezidents Sebastjēns Šenī pirms balsojuma paziņoja, ka viņa partija vērtēs valdību "nevis pēc vārdiem, bet pēc darbiem".
Parlamenta deputāts no RN Žans Filips Tangī tomēr brīdināja, ka RN varētu vērsties pret Beirū saistībā ar 2025.gada budžetu, un sacīja, ka jaunās valdības paziņojums par budžetu būs "patiesības mirklis". Iepriekšējā premjera Mišela Barnjē valdība decembrī tika gāzta savu taupības plānu dēļ.
Francija atrodas politiskā strupceļā kopš jūlijā notikušajām Nacionālās sapulces pirmstermiņa vēlēšanām, pēc kurām parlamenta apakšpalāta ir sašķelta trijos lielos blokos - kreisajos, centristos un labējos, no kuriem nevienam nav absolūtā vairākuma.
Tajā pašā laikā Francija atrodas dziļā ekonomiskā krīzē, ko izraisījis augošs valsts parāds un liels budžeta deficīts.