Pirmdien apspriedīs iespējas mainīt "airBaltic" vadību
Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6. janvārī, lems par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, piektdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Pēc "airBaltic" paziņojuma par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu arvien vairāk izskan balsis, arī valdošajā koalīcijā, ka uzņēmuma vadītājam Martinam Gausam būtu jāmeklē jauna darbavieta, tādēļ pirmdien valdību veidojošo partiju sadarbības padomē skatīs jautājumu par uzņēmuma vadības maiņu, vēstīja LTV.
Visaktīvāk "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Gausa nomaiņu pieprasot ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Tieši viņš arī pieteicis šo jautājumu izskatīšanai koalīcijas padomē.
"Mūsu ieskatā viņš uzticību ir zaudējis gan mums kā politiskajam spēkam, gan sabiedrībai. Un sabiedrība, ikviens nodokļu maksātājs, ir lielākais investors "airBaltic"," pauda Valainis.
Jau ziņots, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21. janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.
Ministrs uzsver, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.
"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," raksta Briškens.
Tāpat ziņots, ka 2024. gada 30. augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču, atbilstoši "Firmas.lv" datiem, līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30. augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2024. gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdzko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.
Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.