Prezidents Džo Baidens un citi ASV politikas veidotāji godināja prezidentu Džimiju Kārteru pēc viņa nāves 29. decembrī, vēsta “The Epoch Times”.
Visilgāk dzīvojušajam ASV prezidentam vēsturē oktobrī apritēja 100 gadu, lai gan tobrīd viņš jau atradās slimnīcā. Viņam 2015. gadā tika diagnosticēta melanoma, un, lai arī vēža metastāzes izpletās viņa aknās un smadzenēs, viņš krietni pārdzīvoja ārstu prognozes.
Paziņojumā Kārteru ģimene norādīja, ka Jūras spēku veterāns, bijušais Džordžijas gubernators un bijušais ASV prezidents "mierīgi nomira savas ģimenes lokā". Pēc šīm ziņām ātri parādījās likumdevēju un citu augstāko amatpersonu reakcija.
Šodien Amerika un pasaule zaudēja ārkārtēju līderi un valstsvīru," teikts Baidena un pirmās lēdijas Džilas Baidenas paziņojumā.
"Sešu gadu desmitu laikā mums bija tas gods saukt Džimiju Kārteru par dārgo draugu," rakstīja Baidens. “Ar savu līdzjūtību un morālo skaidrību viņš strādāja, lai izskaustu slimības, veidotu mieru, veicinātu pilsoniskās tiesības un cilvēktiesības, veicinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, izmitinātu bezpajumtniekus un vienmēr aizstāvētu vājākos mūsu vidū. Viņš izglāba un mainīja cilvēku dzīves visā pasaulē.”
Arī jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps, kuram bija labi zināmas politiskās nesaskaņas ar Kārteru, izrādīja cieņu bijušajam prezidentam.
"Es tikko uzzināju par prezidenta Džimija Kārtera aiziešanu," Tramps teica ierakstā savā vietnē “Truth Social”. "Tie no mums, kuriem ir paveicies būt prezidenta amatā, saprot, ka šis ir ļoti ekskluzīvs klubs, un tikai mēs varam būt saistīti ar milzīgo atbildību vadīt vēsturē lielāko nāciju.
Izaicinājumi, ar kuriem Džimijs saskārās prezidenta amatā, nāca mūsu valstij izšķirošā brīdī, un viņš darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai uzlabotu visu amerikāņu dzīvi. Par to mēs visi esam viņam pateicības parādā."
Tramps sacīja, ka viņš un viņa sieva Melānija "sirsnīgi domā" par Kārtera ģimeni, un mudināja citus paturēt Kārterus "savās sirdīs un lūgšanās".
Kārtera pirmo un vienīgo termiņu iezīmēja straujš inflācijas un naftas cenu pieaugums. Ekonomiskā lejupslīde kopā ar Irānas ķīlnieku krīzi samazināja viņa izredzes tikt pārvēlētam un aizēnoja viņa ārpolitikas sasniegumus, tostarp miera līguma starpniecību starp Ēģipti un Izraēlu, un sarunas par Panamas kanāla atgriešanu Panamai.
Kārters, kurš nākamajās vēlēšanas zaudēja Ronaldam Reiganam,1982. gadā izveidoja Kārtera centru - bezpeļņas cilvēktiesību organizāciju. Viņa darbs demokrātijas un pasaules ekonomiku attīstībai tika atalgots ar Nobela Miera prēmiju 2002. gadā.