Vācijas prezidents atlaidis Bundestāgu

© Unsplash

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers piektdien atlaidis parlamentu un izsludinājis jaunas Bundestāga vēlēšanas 23.februārī.

Kanclers Olafs Šolcs 16.decembrī Bundestāgā zaudēja uzticības balsojumā un vada mazākuma valdību, kurā bez viņa pārstāvētajiem sociāldemokrātiem ir arī zaļie.

Šolca vadītā trīs partiju koalīcija sabruka 6.novembrī, kad viņš atlaida finanšu ministru, liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) līderi Kristiānu Lindneru. Koalīcijas šķelšanās iemesls bija domstarpības par budžetu un Vācijas ekonomikas politiku. Pēc tam lielāko partiju līderi ierosināja rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 23.februārī.

Kopš Otrā pasaules kara Vācijas konstitūcija neatļauj Bundestāgam pašam sevi atlaist. Šis jautājums jāizlemj prezidentam. Šteinmeieram bija 21 diena, lai pieņemtu lēmumu. Tiklīdz parlaments ir atlaists, vēlēšanas jāsarīko 60 dienu laikā.

Sabiedriskās domas aptaujās Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) atpaliek no konservatīvo bloka, ko vada Kristīgo demokrātu savienības (CDU) līderis Frīdrihs Mercs. Viņam ir labas izredzes kļūt par nākamo Vācijas kancleru. Aptaujas liecina, ka iespējama Merca vadīta koalīcija ar vēl vismaz vienu partiju.

Priekšvēlēšanu kampaņā dominē tādi jautājumi kā imigrācija, ekonomika un palīdzība Ukrainai karā ar Krieviju.

Vācijas parlamenta vēlēšanas parasti neviena partija neizcīna gana daudz balsu, lai spētu viena izveidot valdību bez koalīcijas partneriem. Sagaidāms, ka arī šoreiz vēlēšanām sekos garas sarunas par koalīcijas izveidi.

Politika

Evikas Siliņas (JV) valdību turpina vajāt neveiksmes – pirms nedēļas pieteiktā uzrāviena vietā koalīcija ir iestigusi strīdos par premjeres izveidoto darāmo darbu sarakstu, un arī balsojums par jaunajiem ministriem nenotika. Pie vainas ir gan premjeres saslimšana, gan tas, ka šobrīd skaidrība ir tikai par vienu no trijiem brīvajiem ministru portfeļiem. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka koalīcijas stabilitātei nepalīdz arī iekšējie konflikti, kas uzvirmojuši partijās, piemēram, krasi atšķirīgie viedokļi “Progresīvajos” par to, ko iesākt ar premjeres aicinājumu virzīt jaunu satiksmes ministru.

Svarīgākais