Opozīcijas deputāte: Pašvaldības liek sprunguļus vienota minimālo sociālo pakalpojumu groza ieviešanā
Pašvaldības mēģina likt dažādus sprunguļus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumu pieņemšanā, mēģinot atlikt vienota minimālo sociālo pakalpojumu groza ieviešanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda kādreizējā labklājības ministre, tagad opozīciju pārstāvošā Saeimas deputāte Ramona Petraviča (LPV).
Saeima ceturtdien lems par šiem grozījumiem otrajā lasījumā.
Petraviča, kura strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, sacīja, ka viņa darbu pie šīm izmaiņām sākusi 2020.gadā. Šāda groza ieviešana iedzīvotājiem dos pieeju pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo bagātā vai nabadzīgā pašvaldībā, skaidroja deputāte.
Vaicāta, vai, ieviešot šīs izmaiņas, pašvaldības nevarēs atrunāties ar naudas trūkumu, Petraviča sacīja, ka pašvaldības no vienas puses bijušas saprotošas, bet arī šobrīd mēģinot panākt šo izmaiņu ieviešanas atlikšanu.
Viņa pauda, ka ir jābūt neatlaidīgiem un pašvaldībām ir jānodrošina šis grozs.
Deputāte skaidroja, ka pakalpojumi tiks finansēti no pašvaldību budžetiem, bet atsevišķiem no tiem būs pieejams valsts līdzfinansējums. Turklāt sarunās ar Finanšu ministriju varēšot vienoties, lai šī mērķdotācija tiktu palielināta.
Izmaiņas stāsies spēkā no 2026.gada, bet pilnībā tiks ieviestas līdz 2028.gadam.
Kā vēstīts, Labklājības ministrija secinājusi, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldību atšķirības, lai arī samazinās, tomēr saglabājas, tāpēc ministrijas vērtējumā ir nepieciešams likumā noteikt minimālo sociālo pakalpojumu grozu, par prioritāri nodrošināmiem nosakot tādus sociālos pakalpojumus, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku.
Valsts līdzfinansējums sociālo pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem ir paredzēts tādiem pakalpojumiem kā dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, personas uzturēšanās grupu dzīvoklī, savukārt jautājums par papildu finansējumu pakalp