Saskaņā ar ASV likumiem, jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps, kurš pats ir notiesāts noziedznieks, var apiet to personu pagātnes pārbaudes, kuras viņš ir izvirzījis galvenajām lomām savā administrācijā, vēsta “The Independent”.
FIB ir pārbaudījis kabineta izvēli, kopš prezidents Dvaits Eizenhauers atradās Baltajā namā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.
Ienākošie kabineta locekļi tradicionāli ir saskārušies ar intensīvu FIB pārbaudi ar bināru mērķi: palīdzēt Senāta apstiprināšanas procesā un pārbaudīt kandidātus drošības pielaidei.
Šajā procesā parasti tiek izmeklēta kriminālā vēsture, interešu konflikti, finansiālas problēmas vai citi potenciāli diskvalificējoši faktori. Taču, neskatoties uz noteikto procedūru, prezidentam ir tiesības apiet šādas pārbaudes un nekavējoties piešķirt amatpersonām drošības pielaidi.
Savā pirmajā pilnvaru termiņā Tramps, iespējams, pavēlēja piešķirt drošības pielaides vismaz 25 cilvēkiem, kuru pieteikumus FIB sākotnēji noraidīja bažās, ka viņi varētu apdraudēt nacionālo drošību.
Lai gan Tramps šoreiz oficiāli nevarēs apiet pārbaudes procesu, kamēr nebūs nodevis prezidenta zvērestu, medija avoti sacīja, ka Trampa pārejas komanda jau ir sākusi apiet sākotnējās FIB pārbaudes vairākiem viņa kabineta locekļiem.
Tā vietā tiek ziņots, ka pārejas komanda izmanto privātus uzņēmumus, lai izpētītu potenciālos kandidātus. Saskaņā ar avotiem, Trampam nepatīk FIB sistēma, apgalvojot, ka tajā ir daudz problēmu, kas varētu bremzēt viņa darba kārtības īstenošanas plānus.
Plāni izvairīties no tipiskām procedūrām un pārbaudēm tiek īstenoti arī tāpēc, ka Tramps ir izdarījis virkni pretrunīgu izvēli attiecībā uz dažiem vadošajiem amatiem savā administrācijā.
Piemēram, bijušais Floridas kongresmenis Mets Gecs, kuru Tramps ceturtdien izvirzīja ģenerālprokurora amatam, ir bijis Tieslietu departamenta un Pārstāvju palātas ētikas komitejas izmeklēšanas objekts saistībā ar cilkvēktirdzniecību.
Savukārt Tulsija Gabarda, kura tika nominēta par nacionālās izlūkošanas direktori, ir zināma ar savu labvēlīgo pozīciju pret Sīrijas un Krievijas diktatoriem. Bijusī demokrātu kongresmene, piemēram, 2022. gada februārī vietnē “X” publicēja ierakstu par "Krievijas likumīgajām drošības bažām saistībā ar Ukrainas kļūšanu par NATO dalībvalsti".
Gabarda arī devās uz Sīriju 2017. gada janvārī, kur tikās ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
2019. gada februārī viņa medijiem sacīja, ka Asads, kurš, pēc cilvēktiesību aizstāvju domām, ir atbildīgs par "sistemātisku un plaši izplatītu spīdzināšanu" valstī, "nav ASV ienaidnieks".