Raimonds Graube nosauc pirmās prioritātes Eiropai pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās

Donalda Trampa otrais termiņš ASV prezidenta amatā liecina par nepieciešamību atsākt diskusijas par vienotāku Eiropas aizsardzības struktūras veidošanu, aģentūrai LETA atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Pēc ASV prezidenta vēlēšanām starptautiskā situācija ir neprognozējama, jo Tramps ir neprognozējams, un drošība nav izņēmums, norādīja Graube, piebilstot, ka vispirms ir jānogaida, kā Tramps savā darbakārtībā sakārtos prioritātes, turklāt jāņem vērā, ka ASV priekšvēlēšanu laikā dominēja iekšpolitiskās problēmas. "Situācija nav pozitīva, tomēr nav jākrīt depresijā, bet ir jānogaida," piebilda eksperts.

Ņemot vērā minēto, Graube gan uzskata, ka Eiropai, īpaši lielajām valstīm, būs ļoti, ļoti nopietni jāpārskata attieksme pret savu aizsardzību un turpmāko pienesumu NATO.

"Es nebrīnītos, ka tagad ir pienācis laiks atgriezties pie jautājuma, par kuru vienmēr līdz šim esmu bijis skeptisks, proti, vienotāku Eiropas aizsardzības struktūras veidošanu. Šāda struktūra, ko es negribētu nosaukt par Eiropas armiju, gan nedrīkstētu dublēt NATO spēkus. Vienlaikus tas varētu būt viens no veidiem, kā stiprināt Eiropas aizsardzību," uzsvēra eksperts.

Attiecībā uz Baltiju viens no veidiem, kā stiprināt aizsardzību, būtu sadarbības palielināšana ar Ziemeļvalstīm. Šajā variantā Baltijai pat ir priekšnoteikumi, jo, piemēram, Ādažu bāzē ir izvietots NATO daudznacionālās divīzijas štābs "Ziemeļi" un nākamgad Latvijā tiks izvietots Zviedrijas armijas bataljons.

Šie ir sarežģīti jautājumi, tomēr par tiem ir jādiskutē, jo drošības situācija var spiest šādās kategorijās domāt, ņemot vērā veidu, kā Tramps varētu skatīties uz ASV iesaisti transatlantiskajā sadarbībā, īpaši raugoties uz karu Ukrainā, norādīja Graube.

Vienlaikus, ja Tramps nesamazinās atbalstu Eiropas drošībai, tad Baltija un Polija, spriežot pēc pirmās viņa prezidentūras, varētu pat saņemt vēl lielāku militāro palīdzību. Neraugoties uz palīdzības palielināšanu, Baltija gan būtu stratēģiska zaudētāja, ja Tramps kara jautājumu risinās Krievijai izdevīgā gultnē, sprieda Graube.

Vienlaikus bijušais NBS komandieris uzsvēra, ka ASV prezidenta amatu joprojām ieņem Džo Baidens, kurš periodā līdz Trampa inaugurācijai var pieņemt Ukrainas uzvarai atbilstošus lēmumus.

Vaicāts, kā uz Trampa ievēlēšanu reaģēs Krievijas diktators Vladimirs Putins, turpinot karu Ukrainā, eksperts atbildēja, ka patlaban Putins frontē neko vairāk būtiski mainīt nespēj, jo tuvojas karošanai nelabvēlīgie ziemas apstākļi un Krievijai trūkst resursu, kas nav bezgalīgi. "Izšķirošais faktors gan ir Ukrainas spēja noturēt milzīgo spiedienu un pašreizējo Krievijas iniciatīvu, ņemot vērā ierobežotās Rietumu ieroču piegādes Ukrainai," uzsvēra eksperts.

Vienlaikus nezināmais, protams, ir Ziemeļkorejas karavīru iesaiste, taču līdz šim izskanējušais iesaistīto karavīru apjoms neatstās milzīgu ietekmi uz situāciju frontē.

Kā ziņots, republikāņu kandidāts eksprezidents Tramps uzvarējis otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.