"Notiks izrēķināšanās." Eksperts prognozē, ko, stājoties amatā, vispirms varam sagaidīt no Trampa
To, cik prognozējama un mūs atbalstoša turpmāk būs ASV ārpolitika, lielā mērā noteiks tie cilvēki, kuri būs Donalda Trampa administrācijā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Analītikas un risku vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis.
Eksperts pieļauj, ka starp pirmo un otro Trampa prezidentūru varētu būt atšķirības administrācijas nostājā. Taču pilnais administrācijas saraksts vēl nav zināms, tajā skaitā, kas varētu ieņemt aizsardzības sekretāra un valsts sekretāra amatu. Viņš norādīja, ka pirmajā administrācijā "bija cilvēki, kuri izprot Baltijas valstu drošību un Ukrainas stāstu", bet šobrīd Trampam nav viņu atbalsta.
Tāpat, eksperta vērtējumā, jārēķinās ar ASV sabiedrības polarizāciju, kas arvien vairāk varētu mainīt tās fokusu no ārpolitikas uz iekšpolitiku. "Mums pašiem ir jādara savs mājasdarbs. (..) Tādi jautājumi kā [karš] Ukrainā, kas ir absolūti mūsu drošību ietekmējoši, galvenokārt būs uz mūsu pašu pleciem," uzskata Vargulis.
Viņaprāt, rietumvalstu līderiem būs "ļoti nepieciešamas kaulēšanās un pārliecināšanas prasmes", jo, atbilstoši Trampa nostājai, sadarbībai jāatnes ieguldījums ASV ekonomikai.
Vērtējot sagaidāmo ASV iekšpolitikā, Vargulis pauda, ka Trampam būs "diezgan liela rīcības brīvība" ieviest savas politikas, ko aktīvi reklamējis, jo līdz ar viņa uzvaru republikāņi pārņēmuši vadību Senātā un Pārstāvju palātā vismaz līdz nākamajām vidustermiņa vēlēšanām pēc diviem gadiem.
Eksperts prognozēja, ka vispirms varot sagaidīt Trampa "izrēķināšanos ar noteiktām politiskajām tiesu sistēmas amatpersonām", ieliekot amatos sev tuvus cilvēkus, lojālus jaunā ASV prezidenta politikai.
Vargulis, vērtējot vēlēšanu iznākumu, sacīja, ka Trampa uzvara zināmā mērā ir pārsteigums, jo pēdējie socioloģijas aptaujas dati liecināja, ka abu kandidātu izredzes bija "50 pret 50". Tramps ir uzvarējis teju visos "svārstīgajos" štatos, kā arī ievērojami stiprinājis republikāņu pārsvaru pār demokrātiem "klasiskajos republikāņu štatos".
Tāpat viņš ir uzvarējis "popular vote" jeb pēc kopējā saņemto iedzīvotāju balsu skaita. Tas noticis pirmo reizi kopš 2004. gada, atzīmēja Vargulis.
Eksperta vērtējumā Trampa priekšvēlēšanu kampaņā labi nostrādājis fokuss uz ekonomikas, migrācijas un robežu drošības jautājumiem. "Aptaujas liecina, ka sabiedrības iekšējās drošības uztvere mazinās. (..) Liela daļa sabiedrības to uzskata par ļoti pamatotu problēmu. Proti, ka nelegālie migranti rada izaicinājumus iekšējai drošībai," viņš norādīja. Turpretim "ārpolitiskā kārts", ko mēģināja "spēlēt" viceprezidente Kamala Harisa, lielai daļai ASV sabiedrības "pavisam noteikti nav prioritāte numur viens".
Vargulis arī norādīja uz "uzsākto inerci", kas bija Trampam pret pašreizējo ASV prezidentu Džo Baidenu, kur priekšplānā izvirzījās ekonomika. Lai gan pēdējos mēnešos ASV ekonomiskajos rādītājos bija novērojami uzlabojumi, "tik un tā ekonomiskie izaicinājumi ir katram amerikānim", kas tika asociēti ar Baidena un Harisas prezidentūru.
Kā ziņots, republikāņu kandidāts eksprezidents Tramps uzvarējis otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.