Landsberģis atsakās no mandāta jaunievēlētajā Lietuvas Seimā

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Līdzšinējās valdošās koalīcijas līderes - konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" - priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis pirmdien paziņoja, ka atkāpjas no partijas vadītāja amata un atsakās no deputāta mandāta jaunievēlētajā Seima sasaukumā.

"Vēlētāju vēstījums ir diezgan skaidrs gan partijai, gan man personīgi, un nebūtu pareizi to ignorēt," viņš teica žurnālistiem Viļņā.

"Šodien esmu nolēmis atkāpties no partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" priekšsēdētāja amata," paziņoja aizejošās Lietuvas valdības ārlietu ministrs.

Turklāt viņš sacīja, ka ir nolēmis "paņemt pauzi savā politiskajā karjerā".

Svētdien notikušajā parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā Landsberģis zaudēja vienmandāta apgabalā Liberāļu kustības kandidātam Simonam Kairim, kurš pašreizējā valdībā ir kultūras ministrs, taču iepriekš pirms divām nedēļām Landsberģis deputāta mandātu nākamajā Seima sasaukumā ieguva daudzmandātu apgabalā.

42 gadus vecais Landsberģis partijas priekšsēdētāja amatā ir kopš 2015.gada. Kopš 2020.gada viņš bijis ārlietu ministrs Ingrīdas Šimonītes vadītajā valdībā.

Kā liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie provizoriskie rezultāti, konservatīvie ieguvuši 28 mandātus salīdzinājumā ar 49 mandātiem iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pirms četriem gadiem.

Vēlēšanās uzvarēja pašlaik opozīcijā esošie sociāldemokrāti, iegūstot 52 no 141 Seima deputāta mandāta.

Pērn dibinātajai labēji populistiskā partijai "Nemunas rītausma" ir 20 mandātu, bet pašlaik opozīcijā esošajai centriski kreisajai Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā" - 14 mandāti.

Pašreizējās valdošās koalīcijas sastāvā esošā Liberāļu kustība ieguvusi 12 mandātus, bet trešā valdošās koalīcijas partnete liberālā Brīvības partija Seimā nav iekļuvusi.

Pašlaik opozīcijā esošajai centriski kreisajai Zemnieku un zaļo savienībai jaunajā Seimā būs astoņi mandāti, bet opozīcijā esošajai centriski labējai partijai "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība" ir trīs mandāti.

Seimā ievēlēti arī divi neatkarīgie deputāti Vitālijs Šeršņovs un Viktors Fjodorovs.

Liberālā partija "Brīvība un taisnīgums" ieguvusi vienu mandātu savam līderim Artūram Zuokam, bet no labējās Nacionālās apvienības Seimā ievēlēts tās līdera vietnieks Vītauts Sinica.

Sociāldemokrātu partijai, Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienībai, kas vienojušās par jaunās valdības koalīcijas veidošanu, kopā ir 74 mandāti, kas tām nodrošina vairākumu Seimā, kurā ir pavisam 141 deputāts.

Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu - vienmandāta apgabalos.

Lietuvā svētdien notika Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā tika ievēlēti 63 deputāti vienmandāta apgabalos.

Astoņi vienmandāta apgabalu kandidāti jau vēlēšanu pirmajā kārtā 13.oktobrī ieguva pietiekamu atbalstu, lai nodrošinātu mandātu nākamajā parlamenta sasaukumā. Pirmajā kārtā tika ievēlēti arī visi 70 deputāti daudzmandātu apgabalā, kurā balsošana notiek pēc partiju sarakstiem.

Politika

Komentējot izskanējušās ziņas par Lielbritānijas varasiestāžu lēmumu sankcionēt astoņu valstu personas tostarp Aivaru Lembergu un Līgu Lembergu, Aivars Lembergs nra.lv skaidro sekojošo: notiek advokāta Rudolfa Meroni un viņa sabiedrotā advokāta Jēkaba Hiršbeka mēģinājums apturēt Līgas Lembergas Lielbritānijas jurisdikcijā aizsāktās tiesvedības. To mērķis ir atgūt no abiem advokātiem nelikumīgi piesavināto mantu; vienlaikus sankciju izkārtošana Lielbritānijā ir mēģinājums ietekmēt Latvijas Republikas Augstāko tiesu, kurā šobrīd kasācijā tiek skatīta tā dēvētā Lemberga krimināllieta.