Bulgārijā svētdien notiks pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kas būs jau septītās vēlēšanas trīs gadu laikā.
Kopš 2021. gada Bulgārijai bijušas tikai divas pilntiesīgas valdības, taču neviena no tām nespēja noturēties pie varas pat gadu. Valsts atrodas dziļā politiskā krīzē un nekas neliecina, ka kārtējās vēlēšanas palīdzēs no tās izkļūt.
Pēdējās vēlēšanās, kas notika jūnijā, nebija skaidra uzvarētāja, un septiņas grupas, kas tika ievēlētas sadrumstalotajā parlamentā, nespēja izveidot dzīvotspējīgu koalīciju.
Aptaujas prognozē, ka vēlētāju nogurums un vilšanās politiskajā sistēmā novedīs pie zemas vēlētāju aktivitātes un vēl viena sadrumstalota parlamenta, kurā lielāku pārstāvniecību varētu izcīnīt populistiskās un prokrieviskās partijas.
Sagaidāma arī balsu pirkšana un spiediena izdarīšana uz vēlētājiem, prognozē analītiķe Stojana Georgijeva. Viņasprāt, iespējams, ka prokrieviskā partija "Vazrazhdane" (Atdzimšana) kļūs par otru lielāko grupu parlamentā. Šī populistiskā partija pieprasa, lai Bulgārija atceļ sankcijas pret Krieviju, pārtrauc palīdzēt Ukrainai un rīko referendumu par tās dalību NATO.
Bulgārija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā korupcija ir milzīga un grūti apkarojama problēma.
Georgijeva negaida, ka nākamais parlaments panāks visiem pieņemamu kompromisu. "Labākajā gadījumā tas varētu būt kompromiss uz mazākā ļaunuma robežas Bulgārijā. Šajā nemierīgajā situācijā reģionā - ar karu Ukrainā, karu Tuvajos Austrumos - abi konflikti ir ļoti tuvu Bulgārijai, un Bulgārija ir ļoti neaizsargāta," ziņu aģentūrai AP sacīja analītiķe.
Viņa prognozē, ka nākamajā parlamentā iekļūs trīs lielākās partiju grupas. "Pirmā grupa ir kleptokrātiskās partijas, ko vada vēl nesen valdošā GERB, kas ir arī pirmais politiskais spēks, kura līderis un bijušais premjerministrs ir atbildīgs par korupcijas modeļa ieviešanu Bulgārijā," sacīja Georgijeva. Konservatīvo partiju GERB (Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību) vada bijušais premjerministrs Boiko Borisovs.
"Otrā grupa (..) ir partijas, kas zināmā mērā godīgi cenšas aizstāvēt taisnīguma un liberālās demokrātijas intereses, un trešā grupa ir partijas, kas atklāti atbalsta [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu," skaidroja analītiķe. Ļoti iespējams, ka pēc šīm vēlēšanām tiks izveidota valdība starp demokrātiem un kleptokrātiskajām partijām, kas joprojām ieņem proeiropeisku un proukrainisku pozīciju, viņa piebilda.
Lai gan secīgās vēlēšanas kopš 2020.gada ir devušas daudz maz līdzīgus rezultātus, šīs vēlēšanas ieviesīs zināmas izmaiņas politiskajā ainavā. Divas no vecākajām partijām - sociālistus un turku minoritātes partiju DPS (Kustība par tiesībām un brīvību) - ir nopietni satricinājuši iekšēji konflikti. DPS nesen sašķēlās divās konkurējošās frakcijās. Sagaidāms, ka šīs izmaiņas atspoguļosies ar vēlēšanu iznākumā.