Politiķi komentē ideju ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma

"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis skeptiski vērtē koalīcijas partijas "Progresīvie" deputāta Ervina Labanovska priekšlikumu ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Jurēvics, primāri nebūtu jāskatās uz balsošanas vecuma sliekšņa samazināšanu, bet vairāk domāt, kā tos jauniešus, kuriem jau ir tiesības izdarīt savu izvēli vēlēšanās, pārliecināt turp doties.

"Mehāniski samazinot šo iespēju no 18 uz 16 gadiem, tas lielas izmaiņas un pozitīvu ietekmi uz vēlēšanu aktivitāti neizdarītu, jo aizvien šie jaunieši mazā skaitā dotos uz vēlēšanām," viņš paskaidroja.

Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms. Viņš skaidroja, ka, lai gan ir labi meklēt veidus, kā iesaistīt jauniešus un palielināt viņu interesi par politiskajām aktivitātēm, lielākā daļa no viņiem tomēr tajos neiedziļinās.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs uzsvēra, ka mums ir arī gudri un aktīvi jaunieši, kuri seko līdzi politiskajiem procesiem, taču šādā gadījumā varētu tikt ievēlēti populisti, kas nav vēlamais virziens.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Labanovska priekšlikums grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā paredz šo slieksni no 18 gadu vecuma samazināt uz 16 gadu vecumu.

Deputāts norādījis, ka balsošana no 16 gadiem pašvaldību vēlēšanās jau ir ieviesta Igaunijā, Skotijā, Velsā, daļā Vācijas un Šveices, savukārt balsošana no 16 gadu vecuma visās vēlēšanās ir ieviesta Maltā un Austrijā.

Kā norādījuši "Progresīvie", Igaunijas pieredze, ieviešot balsošanu no 16 gadu vecuma, liecinot, ka šis lēmums ir paaugstinājis jauniešu aktivitāti vēlēšanās. 2017.gada Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, kas bija pirmās pēc balsošanas vecuma samazināšanas, 16-18 gadīgu jauniešu dalība vēlēšanās bija par aptuveni 6% augstāka nekā vidēji sabiedrībā.