Nacionālās apvienība Rīgas mēra amatam gaidāmajās vēlēšanās virzīs Ratnieku

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Nacionālās apvienības (NA) valde nolēmusi kā Rīgas mēra amata kandidātu gaidāmajās vēlēšanās virzīt pašreizējo vicemēru Edvardu Ratnieku, informē Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāve Laima Melkina.

Kā norāda NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, viņaprāt, Ratnieks ir sevi pierādījis darbos, aktīvi sargājot nacionālās intereses un iestājoties par latvisku un sakārtotu vidi galvaspilsētā.

"Rīgai ir vajadzīga jauna enerģija un Ratnieks tādu iemieso, parādot sevi kā mērķtiecīgu, uzņēmīgu un atbildīgu politiķi," pauž Dzintars.

Viņaprāt, ir redzams, ka uz Rīgas mēra krēslu raugās partijas un politiķi, "par kuru godaprātu nevar būt drošs". Tādēļ ir svarīgi, lai pēc vēlēšanām galvaspilsētu pārvalda koalīcija, "par kuras vērtībām nav nekādu šaubu", pauda Dzintars.

Ratnieks ir ieguvis profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas universitātē. Kopš 2022. gada novembra viņš ir Rīgas domes deputāts.

Politika

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais