Zviedrija valdība piedzīvo ievērojamas pārmaiņas; iecelti jauni ministri, esošie mainās amatiem

© unsplash.com

Zviedrijā otrdien tika iecelta jauna ārlietu ministre Marija Malmere Stenergarda gandrīz nedēļu pēc iepriekšējā ārlietu ministra Tūbiasa Bilstrēma demisijas, kā arī tika veiktas citas izmaiņas valdībā.

43 gadus vecā Malmere Stenergarda, kas iepriekš bija migrācijas ministre, tika iecelta jaunajā amatā pēc tam, kad Bilstrēms 4.septembrī negaidīti paziņoja par aiziešanu no valdības.

Premjerministrs Ulfs Kristersons veica arī citas izmaiņas savā centriski labējā valdībā.

Līdzšinējais attīstības ministrs Juhans Forsels tika iecelts par migrācijas ministru, bet attīstības ministra portfeli saņēma Benjamins Dūsa.

Par Eiropas Savienības lietu ministri tika iecelta Džesika Rozenkranca. Viņa nomaina Džesiku Rūsvolu, kas jūlijā tika nominēta Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam no Zviedrijas.

Minētie jaunie ministri ir premjera konservatīvās Moderātu partijas biedri.

Divi ministri no Liberāļu partijas apmainījās amatiem - Juhans Pēšons kļuva par izglītības un pētniecības ministru, bet Matss Pēšons tika iecelts par nodarbinātības un integrācijas ministru.

Kristersons 2022.gada oktobrī izveidoja centriski labēju mazākuma valdību, kurā pārstāvēta viņa vadītā Moderātu partija, liberāļi un kristīgie demokrāti. Šī valdība paļaujas uz galēji labējās Zviedrijas Demokrātu partijas parlamentāro atbalstu.

Kristersons paziņoja par izmaiņām valdībā, kad parlaments atsāka darbu pēc vasaras brīvlaika.

Bilstrēms, kurš stingri atbalsta Ukrainu un novadīja Zviedriju līdz uzņemšanai NATO, ir paziņojis, ka atkāpjas no amata, bet vēl nav izlēmis, ko darīt nākotnē.

Politika

Kopumā 12 aktīvām partijām ir parādsaistības par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par administratīvajiem naudas sodiem un finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā - kopsummā par 265 551,23 eiro, teikts biroja ziņojumā par politisko partiju un to apvienību 2023.gada pārskatu pārbaudēm.