Ierobežojot ministriju tēriņus, cer ietaupīt 50 miljonus eiro

Ministriju izdevumus precēm un pakalpojumiem nākamgad plānots samazināt par 11%, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro apmērā. aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Valdību veidojošo partiju pārstāvji ir izdiskutējuši un vienojušies noteikt prioritāro pasākumu pamatprincipus un uzdevumus ministrijām valsts budžeta likumprojekta sagatavošanai, un tos plānots izskatīt 27.augusta valdības sēdē.

Paredzēta izdevumu samazināšana precēm un pakalpojumiem 11% apmērā, kā arī ierobežojumi sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaita un atalgojuma pieaugumam. Attiecībā pret sabiedriskajā sektorā nodarbināto personu atlīdzības fondu, nākamajā gadā ir noteikts atlīdzības pieauguma ierobežojums, kas ir ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu.

Ministrijā atzīmē, ka pieauguma ierobežojums būs attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām. Pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu. Arī neatkarīgās institūcijas aicinātas pārskatīt atlīdzības fondus.

Lai nodrošinātu finansējumu ministriju pieteiktajām drošības prioritātēm, piedāvāts horizontāli samazināt ministriju izdevumus, aprēķinu veicot no preču un pakalpojumu izdevumiem, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro jeb 11% apmērā.

Resoru programmu un apakšprogrammu plāna izdevumi precēm un pakalpojumiem 2025.gadam, kas pakļaujas pārskatīšanai un novirzāmās summas pārdalei, kopumā veidoja vairāk nekā 450 miljonus eiro, neietverot finansējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un neatkarīgajām iestādēm. Ņemot vērā, ka nozaru ministrijas vēl precizē bāzes izdevumus atbilstoši 20.augusta valdības sēdē nolemtajam, FM vēl aktualizēs aprēķinus.

FM aprēķinās izdevumu samazinājumu katrai ministrijai, savukārt ministrijas atbilstoši samazinājuma apmēram veiks samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem, norāda ministrijā, piebilstot, ka izdevumu samazināšanas procesā ņemta vērā starptautiskā budžeta plānošanas prakse, kas paredz, ka vienlaikus ir jānosaka minimālais ietaupījumu līmenis - ietaupījumu mērķis.

Tāpat paredzēts, ka 2025.gadā tiks saglabāts kopējais amata vietu skaits publiskajā sektorā, to nepalielinot. Ierobežojums būs attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurām finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem. Valsts kancelejai arī tiks uzdots pārskatīt un sagatavot priekšlikumus par ilgstoši vakanto (vairāk par 12 mēnešiem) amata vietu samazināšanu, izņemot ilgstošā prombūtnē esošos.

Vienlaikus ministrijām uzdots turpināt iesniegt priekšlikumus par iespējamo finansējuma samazinājumu 2025.gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta prioritāti, papildu finansējumu plānots novirzīt ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pamatā Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī kiberdrošības stiprināšanai. Tāpat rosināta virkne priekšlikumu publiskā sektora izdevumu samazināšanai - gan samazinot tehniskās izmaksas, gan ierobežojot atalgojuma līmeni.

Atbilstoši budžeta izstrādes grafikam Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šogad 15.oktobrī.