Jaunizveidotā Eiropas Parlamenta (EP) grupa "Patrioti Eiropai" centīsies spēcīgi bremzēt līdzšinējo Eiropas Savienības (ES) kursu, uzskata ārlietu eksperts, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns.
Viņš aģentūrai LETA pauda, ka grupas izveidošana ir loģiska, jo jūnijā EP vēlēšanās salīdzinoši labus panākumus guva arī galēji labēji noskaņotie politiskie spēki. Tie ieguva vairāk balsu nekā 2019. gada EP vēlēšanās, līdz ar to ir saprotama jaunas EP grupas izveidošana.
Eksperts pieļāva, ka grupas, kurā patlaban apvienojušies 84 deputāti no 12 valstīm, ietekme varēt pieaugt, tomēr tā tik un tā paliks opozīcijā. Runājot par to, ko no šīs grupas var sagaidīt lēmumu pieņemšanā EP, piemēram, saistībā ar Urzulas fon der Leienas pārvēlēšanu Eiropas Komisijas prezidentes amatā uz otro termiņu, Kapustāns sacīja, ka "uz papīra" fon der Leienai balsu pietiek, ja viņu atbalstīs deputāti no politiskajām grupām, kuras vienojušās veidot vairākumu EP un vienojušās par ES augstāko amatu sadali.
"Taču tas ir "uz papīra", bet reālā situācija ir riskantāka. Jāņem vērā, ka balsošana ir aizklāta. Fon der Leiena varētu ieņemt šo amatu, ja viņu "neiegāzīs" kādi "savējie" deputāti. Balsojums par fon der Leienu ir tikai sākums. "Patrioti Eiropai" ir eiroskeptiķi. Viņi iestāsies pret atbalstu Ukrainai Ungārijas spiediena ietekmē. Lai gan grupas deputāts no Latvijas Vilis Krištopans (LPV) ir teicis, ka grupa saprot Baltijas nostāju, nebūsim naivi. Arī partija "Latvija pirmajā vietā", maigi sakot, nav tie lielākie Ukrainas atbalstītāji," teica Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs.
Grupas "Parioti Eiropai" iniciators ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Alianse "Patrioti Eiropai" apvieno Orbāna konservatīvo partiju "Fidesz", Itālijas nacionālkonservatīvo partiju "Liga", kas ietilpst Itālijas premjerministres Džordžas Meloni vadītajā koalīcijā, Francijas Nacionālo apvienību (RN) un Austrijas labēji populistisko Brīvības partiju (FPÖ).
Kapustāns atzīmēja, ka Francijas galēji labējā līdere Marina Lepēna labprātāk iestātos par mazāku atbalstu Ukrainai, taču viņa nav tik kategoriska kā Orbāns. Viņš norādīja, ka Francijas Nacionālā apvienība progresē laikam līdzi - partijai ir labējas idejas, piemēram, migrācijas jautājumā, taču, jo vairāk partija tuvinās varai Francijā, jo salīdzinoši mazāk radikāla tā paliek.
Savukārt, pēc eksperta paustā, Itālijas premjerministres Meloni vadītā labējā partija "Itālijas brāļi", esot pie varas, ir tuvinājusies uz centra pusi. Viņaprāt, Itālijas premjere ir atmetusi vairākas agrākās eiroskeptiskās idejas un diezgan spēcīgi atbalsta Ukrainu. Savukārt Itālijas nacionālkonservatīvā partija "Liga" Eiroparlamenta vēlēšanās ir guvusi vājākus rezultātus, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām.
Aicināts izvērst atbildi uz jautājumu par ES kursa bremzēšanu, eksperts norādīja, ka "Patrioti Eiropai" viennozīmīgi iestāsies pret Zaļo kursu, kuru mēģina piebremzēt arī centriskie spēki. Uzsvars varētu būt arī uz migrācijas politikas maiņu, kas būtu arī Latvijas interesēs, jo nav pieļaujami, ka cilvēktiesību piesegā Eiropā nelikumīgi ieplūst milzīgs cilvēku skaits. Kapustāna ieskatā lielākā daļa grupas "Patrioti Eiropai" gribētu iestāties pret atbalstu Ukrainai, tāpēc būs interesanti redzēt, kā šajā jautājumā balsos Krištopans.
Eksperts uzsvēra, ka, runājot Latvijas kontekstā, pirmo reizi šādā politiskā grupā darbosies Latviju pārstāvošais deputāts Krištopans, kuru šodien varētu raksturot kā eiroskeptiķi. Kapustāns aicināja atcerēties, ka laikā, kad Krištopans no 1998. līdz 1999. gadam bija Ministru prezidents, viņš stingri uzstāja, ka Latvijas mērķis ir iestāties ES, taču aizvadīto gadu laikā politiķis savu proeiropeisko nostāju ir mainījis.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers preses konferencē otrdien, 9. jūlijā, uzsvēra, ka EP grupai "Patrioti Eiropai" pievienosies ne tikai Krištopans kā deputāts, bet arī partija. Kapustāns uzsvēra, ka Šlesera sacītais jāvērtē kontekstā ar viņa iepriekšējo politisko darbību. Saeimas deputāts līdz šim nav izrādījis lielas aktivitātes attiecībā uz Eiropu, viņa prioritāte bijusi Krievija un austrumu virziens.
Eksperts norādīja, ka laikā no 2004. līdz 2009. gadam, kad Šlesers ieņēma satiksmes ministra amatu, viņš bieži neapmeklēja ES Padomes Transporta padomes sanāksmes. Ņemot vērā, ka Latvijā norit sāga ap projektu "Rail Baltica", proti, pietrūkst finansējuma un meklētas kļūdas, vainīgie, deputāts no "Latvijas pirmajā vietā" varētu lobēt ideju par projekta apturēšanu un pārtraukšanu. Kapustāna ieskatā Latvijas stratēģiskajās interesēs būtu neapturēt projekta īstenošanu, kas viennozīmīgi ir gan Eiropas, gan arī NATO drošības projekts.