ZM prioritārajiem pasākumiem nākamajam gadam pieprasījusi 69,3 miljonus eiro

© pexels.com

Zemkopības ministrija (ZM) prioritārajiem pasākumiem 2025.gadam pieprasījusi 69,3 miljonus eiro, informē ZM pārstāvji.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši valdības izvirzītajai galvenajai vidējā termiņa budžeta prioritātei - drošībai, ZM ir izvirzījusi kopumā četrus prioritāros pasākumus, tostarp pārtikas apgādes nodrošināšanu iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā, kam pieprasīti deviņi miljoni eiro, un informācijas tehnoloģiju (IT) pilnveidošanu kiberdrošības jomā, kam pieprasīti 800 000 eiro.

Tāpat, pēc ZM minētā, aptuveni 460 000 eiro pieprasīti meža ugunsdzēsības kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai, bet pārējais finansējums paredzēts valsts atbalsta sniegšanai lauksaimniecībā un lauku attīstībā, lai varētu saražot nepieciešamo pārtiku un samazinātu neatkarību no importa, kā arī nodrošinātu lauksaimniekiem vienlīdzīgākus konkurences apstākļus.

Krauze sacīja, ka ZM ir pieteikusi prioritāti, kas saistīta ar stratēģiskajiem pārtikas krājumiem, lai saglabātu Latvijas uzņēmumu ilgtspējīgu ražošanu apstākļos, kad pastāv ārēji apdraudējumi, tostarp ir svarīgi, lai neveidotos situācija, kad apdraudējuma gadījumā produkcija tiek pārdota uz ārzemēm un Latvijā pietrūkst.

Tāpat viņš norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt, lai pārtika būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. "Nepaēdis karavīrs nevar karot un nepaēdusi medmāsa vai ārsts nevar operēt," teica ministrs.

Krauze arī minēja, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā visā pasaulē ir aktualizējis jautājumu par pārtikas nodrošinājumu. Tāpēc arī Latvijai ir jādomā par loģistikas jautājumiem un ražotāju konkurētspēju. Latvijas lauksaimniecības sektoram jāspēj konkurēt ar importu, jo tikai tā var nodrošināt īsākas un stabilākas piegādes ķēdes, palielinot vietējo produktu īpatsvaru publiskajos iepirkumos.

ZM pārstāvji piebilda, ka finansējumu pārtikas apgādes nodrošināšanai izmantos, lai izveidotu gatavības pasākumus, nodrošinot plānojumu un sadarbību ar uzņēmumiem apdraudējuma situācijām.

Tāpat ministrs norādīja, ka otra svarīgākā prioritāte ZM nākamajam gadam ir IT pilnveidošana kiberdrošības jomā, jo ministrijas resoram ir valsts nozīmes datu centrs un tam jāturpina strādāt bez aizķeršanās.

Jau ziņots, ka valdība nākamā gada budžeta projekta sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteica valsts drošību. Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem budžetiem var iesniegt tikai Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, bet ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm būs pašām jāmeklē papildu finansējuma avoti. Daļa šo ministriju gan ir paziņojušas, ka cer uz papildu līdzekļiem savām prioritātēm, jo arī to pārraudzītās nozares esot svarīgas no aizsardzības viedokļa.

FM ir aplēsusi, ka nākamajā gadā Latvijā tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa mīnus 279,5 miljonu eiro apmērā jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta.

Politika

Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Vilis Krištopāns (LPV) kopā ar Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Francijas galēji labējās līderes Marinas Lepēnas domubiedriem izveidojis jaunu galēji labējo Eiropas Parlamenta grupu, aģentūrai LETA apstiprināja Krištopāns.