Nacionālā apvienība komentē KNAB lēmumu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Nacionālā apvienība (NA) tiesā pārsūdzēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru partijai uzdots valsts budžetā atmaksāt pretlikumīgi izlietotos valsts budžeta finanšu līdzekļus 210 673 eiro apmērā un vienlaikus apturēts budžeta finansējumu uz vienu gadu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (NA).

Viņš uzsver, ka partija nepiekrīt KNAB interpretācijai, jo nevienai no izdevumu grupām netika iztērēts vairāk par 60% no valsts piešķirtā finansējuma.

Jau vēstīts, ka KNAB 28.maijā pieņēma lēmumu, ar kuru partijai uzdeva pretlikumīgi izlietotos valsts budžeta finanšu līdzekļus 210 673 eiro apmērā atmaksāt valsts budžetā.

Šāds lēmums pieņemts, jo partija 2022.gadā komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietoja valsts budžeta līdzekļus 554 627 eiro apmērā, tādējādi par 210 673 eiro pārsniedzot procentuālo limitu, ko pieļaujams iztērēt vienam Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzētajam valsts budžeta finansējuma izlietošanas mērķim.

Savukārt 11.jūnijā KNAB pieņēma lēmumu apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu.

KNAB šogad jūlijā neizmaksās 376 003 eiro. Savukārt nākamā summa, kas netiks izmaksāta partijai 2025.gada janvārī, mainīsies atkarībā no šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un iespējamām nākamā gada minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņām. Precīzu summu KNAB varēs aprēķināt ne ātrāk kā līdz šī gada beigām.

KNAB rīcībā nav informācijas par to, vai partija izmantojusi savas tiesības pārsūdzēt abus iestādes pieņemtos lēmumus. Iespējamā pārsūdzība neaptur KNAB pieņemtā lēmuma par valsts budžeta finansējuma apturēšanas darbību.

Žurnāls "Ir" maijā vēstīja, ka nodokļu maksātāji ik gadu tērē prāvu summu, lai nodrošinātu partiju finansiālo neatkarību, taču šai naudai līdzi nāk strikti noteikumi. Partijas drīkst izlietot valsts finansējumu tikai trim mērķiem: biroju uzturēšanai, partijas saturiskajam darbam un politiskajai aģitācijai vai komunikācijai ar sabiedrību. Nevienai no izdevumu grupām nedrīkst tērēt vairāk par 60% no valsts finansējuma, vēsta žurnāls.

Tieši šo limitu NA pārsniegusi, vēlēšanu aģitācijai 2022.gadā iztērējot gandrīz 555 000 eiro, kaut gan limits bija 344 000 eiro. Kopumā NA togad no valsts saņēma 573 000 eiro, taču iztērēja krietni vairāk, jo tai bija līdzekļu atlikums no iepriekšējā gada vēl 183 000 eiro apmērā. Piešķirto valsts finansējumu partijas drīkst iztērēt triju gadu laikā pēc saņemšanas, pretējā gadījumā tas jāatmaksā, vēstīja žurnāls.

NA sākotnēji piemērots arī administratīvais sods 7000 eiro, bet partija to pārsūdzējusi un KNAB vadītājs lēmumu atcēlis, jo administratīvā procesa sākšanai bija iestājies noilgums, norādīts "Ir" publikācijā.

Politika

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais