Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir izdevies distancēties no "Jaunās vienotības" (JV) un novilkt robežas, aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, aicināta komentēt viņa pirmo prezidentūras gadu.
Taujāta, vai gada laikā Rinkēviču vairs neuzlūko kā bijušo JV politiķi, RSU lektore uzsvēra, ka tie, kuri balso par JV, vēl aizvien asociē prezidentu ar šo partiju, jo tas ir viens no JV spēka apliecinājumiem, ka amatu ieņem šīs partijas virzīts kandidāts. Viņasprāt, ir pilnīgi loģiski, ka JV elektorāts Rinkēviču vērtē ļoti augstu, taču prezidenta darbu augstu vērtē arī "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības elektorāts. Tas liecina, ka šajā gadījumā nav vērojama saikne starp prezidenta iepriekšējo partejisko piederību un cilvēku attieksmi pret viņu kā pret prezidentu, atzina politoloģe.
Viņa uzskata, ka Rinkēvičam ir izdevies distancēties no JV un novilkt robežas. Viņa piebilda, ka katram cilvēkam ir politiskā pārliecība. Prezidents vairākkārt ir teicis, ka viņš ir centriski orientēts, tāpēc kādam oponentam nav pamata gaidīt, ka Latvijas prezidents sāks kritizēt centriskās idejas un kļūs izteikti kreiss savos uzskatos.
Metla-Rozentāle arī uzsvēra, ka, lai gan dažkārt gribas no prezidenta prasīt kaut ko par laikiem, kad viņš vēl bija partijā, piemēram, par bijušā premjera un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) privāto reisu skandālu, iespējamām aplokšņu algām JV birojā, ja Rinkēvičs sāks to darīt, neglābjami viņš veidos saiti starp viņu un konkrētu politisko spēku, paliekot par "JV prezidentu".
Rinkēviču Valsts prezidenta amatā Saeima ievēlēja pērn 31. maijā. Pirms viņš tika pie prezidenta amata, izskanēja informācija par JV pārstāvju tikšanos Ārlietu ministrijā ar "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem, kas vēlāk iekļuva koalīcijā un premjeres Evikas Siliņas (JV) valdībā.
Taujāta, vai process, kā JV panāca Rinkēvičam atbalstu Saeimā, nemet ēnu uz viņa darbību patlaban, politoloģe norādīja, ka tas vairāk ir stāsts par to, kas būtu noticis, ja JV šo manevru nebūtu veikusi, kāds būtu ievēlētais prezidents un vai iedzīvotāju apmierinātība būtu tikpat liela. Metla-Rozentāle uzsvēra, ka JV rīcības rezultātā sabiedrība ieguva, iespējams, šobrīd labāko prezidenta amata kandidātu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Rinkēviča svaru starptautiskajā līmenī.
"Neredzu, kāpēc mums vajadzētu īpaši atskatīties un analizēt. Tas būtu no sērijas - labāk slikts prezidents, bet izvēlēts skaistā atlases procesā. Iespējams, JV līdzekļi attaisnojās. Mums ir prezidents, par kuru varam būt lepni un nekaunēties, kas gluži neattiecas uz daļu no citiem prezidentiem. Atceramies, ka bija situācijas, kad mēs kautrējāmies par savu prezidentu, un tas neveicina nācijas pašapziņu. Ja mēs prezidenta kandidāta izvēles rezultātā būtu ieguvuši sliktu prezidentu, noteikti par to vajadzētu runāt. [..] Es negribētu mainīt prezidentu pret citu tikai tāpēc, lai process būtu bijis citādāks. Tas bija politiskais tirgus, kas rezultējās ar to, ka esam ieguvuši labu prezidentu," teica politoloģe.
Tikai pāris Latvijas prezidentiem ir bijusi politiskā pieredze. Taujāta, vai iedzīvotāji nav noguruši no "nepolitiskiem" prezidentiem, politoloģe atzīmēja, ka Latvija nav prezidentāla valsts un likumdošanā nav detalizēti aprakstītas plašas prezidenta funkcijas. Tas nozīmē, ka daudz ir atkarīgs no tā, cik labi prezidents saprot politiskās norises un cik labi viņš var tajās iesaistīties, balstoties uz iepriekš iegūto pieredzi.
Ja prezidenta kandidāts stājas amatā ar spēcīgu priekšzināšanu bagāžu, viņš šīs salīdzinoši nenoteiktās prezidenta funkcijas var piepildīt ar kvalitatīvu saturu. Savukārt, ja prezidents stājas šajā amatā bez zināšanām un kvalitatīvas izpratnes par politiskajiem procesiem, tad rezultāts ir knaps un mazs, kam seko sabiedrības vilšanās, viņa akcentēja. Rinkēvičam ir izdevies piepildīt savu prezidentūru ar jēgpilnu saturu, uzskata Metla-Rozentāle.
Nākamās nedēļas pirmdienā, 8. jūlijā, apritēs gads, kopš Valsts prezidenta amatā ir Rinkēvičs.