Francijā gatavojas parlamenta vēlēšanām; pie varas varētu nonākt galēji labējie

Francijā svētdien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kurās pirmo reizi valsts vēsturē pie varas varētu nonākt galēji labējā Nacionālā apvienība (RN).

Kandidāti piektdien oficiāli izbeidza savu priekšvēlēšanu kampaņa un līdz svētdienai, kad notiek vēlēšanu pirmā kārta, iestājies tā dēvētais klusuma periods.

Kā ziņots, reaģējot uz viņa dibinātās centriskās partijas "Renesanse" graujošo sakāvi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās pārliecinošu uzvaru guva RN, prezidents Emanuels Makrons atlaida Nacionālo sapulci un izsludināja parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 7.jūlijā.

Vairums aptauju liecina, ka visvairāk vietu parlamenta apakšnamā izcīnīs Marinas Lepēnas pārstāvētā RN, iegūstot 35 līdz 37% balsu. Tomēr nav skaidrs, vai partija spēs sev nodrošināt absolūto vairākumu.

Saskaņā ar aptaujām otrajā vietā atrodas kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", komunistus un zaļos un kuru atbalsta 27,5 līdz 29% francūžu.

Tikmēr Makrona pārstāvēto centristu nometne "Renesanses" vadībā var cerēt tikai uz 20 līdz 21% balsu.

Tādējādi pastāv iespēja, ka Francija iegūs darba nespējīgu parlamentu, kas izraisīs politisko haosu, brīdina riska konsultāciju uzņēmuma "Eirāzijas grupa" Eiropas nodaļas vadītājs Mudžtaba Rahmans, piebilstot, ka šādai strupceļa situācijai mūsdienu Francijas vēsturē nav precedenta.

Makrona lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas pārsteidza gan viņa līdzgaitniekus, gan pretiniekus, raisot vispārēju neizpratni par Francijas turpmāko kursu.

Francijas fondu birža jūnijā piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo divu gadu laikā.

Ietekmīgais laikraksts "Le Monde" vēlēšanu priekšvakarā aicinājis mobilizēties "pret galēji labējiem", jo varas nodošana to rokās nozīmēs, "ka viss, kas ir uzbūvēts un iekarots vairāk nekā pusotra gadsimta laikā tiks pamazām likvidēts".

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" vadītājs Briss Tanturjē norādījis uz divām tendencēm, kas raksturo šo vēlēšanu kampaņu.

"No vienas puses, tā ir cerību dinamika," jo gan RN atbalstītāji, gan kreisie uzskata, ka "iespējamas pārmaiņas", atzīst Tanturjē.

Taču, no otras puses, vērojama "negatīva politizācija" - bailes no RN vai no kreisajiem ekstrēmistiem.

Makrons acīmredzot bija cerējis pārsteigt savus politiskos pretiniekus nesagatavotus, piedāvājot vēlētājiem krasu izšķiršanos par valsts nākotni, taču eksperti brīdina, ka viņš, šajā riskantajā spēlē var zaudēt.

Daudzi norāda uz naida runas un neiecietības straujo izplatību priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Eiropas Savienības (ES) samita kuluāros Makrons ceturtdien žēlojies par "rasismu un antisemītismu".

Tikmēr Lepēna uzsver, ka, nonākot pie varas RN pieradīs, ka "pilda savus solījumus" vairot pilsoņu pirktspēju un svaldīt gan noziedzību, gan nekontrolēto imigrāciju.

Ja RN vēlēšanu otrajā kārtā izdotos izcīnīt absolūto vairākumu, par nākamo Francijas premjerministru varētu kļūt tās 28 gadus vecais līderis Žordans Bardela.

Taču to varētu novērst centristu un kreiso apvienošanās pret RN otrajā kārtā.

Tikmēr Makrons brīdinājis, ka gan galēji labējo, gan galēji kreiso uzvara var novest pie "pilsoņkara". Vienlaikus viņš paudis apņēmību palikt amatā neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.

Tikmēr iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns piektdien brīdinājis par iespējamajiem nemieriem pēc vēlēšanām.

"Pirmās kārtas vakarā un, bez šaubām, otrās kārtas vakarā, kad tiks paziņoti galīgie rezultāti, galēji kreisie un galēji labējie var to izmantot, lai sētu haosu," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju "France Info" norādīja ministrs.