Dānija ar veselu brigādi piedalīsies NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" mācībās

© Unsplash

Ceturtdien Ādažu poligonā NATO daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa un Dānijas bruņoto spēku 1. brigādes komandieris brigādes ģenerālis Anderss Bergs Olesens parakstīja apliecinājumu par brigādes piesaisti divīzijai tās vadītajās mācībās, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Dānijas bruņoto spēku 1. brigādes pievienošanās NATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" vadītajām mācībām ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Dānijas sadarbībai NATO, vērtē AM.

Šī ir pirmā šāda veida vienošanās Dānijas bruņoto spēku 1. brigādei, kas gatavojas pilnas kaujas gatavības sasniegšanai nākotnē. Divīzijas vadībā brigāde papildinās zināšanas, trenēsies un piedalīsies mācībās, kā arī strādās pie stratēģiskās komunikācijas un situācijas izvērtēšanas prasmēm.

Dānijai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā, un tā ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm politiskā atbalsta un praktiskās palīdzības sniegšanā Latvijai.

Kā ziņots, lai uzlabotu Baltijas valstu aizsardzību un stiprinātu NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, 2019. gadā tika atklāts daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi". Tas ir efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošina vienotu komandvadību Baltijas reģionā.

Savukārt 2023. gada vasarā daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" sasniedza pilnu kaujas gatavību, izpildot nepieciešamās prasības, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt situācijas izpratni par drošību reģionā.

Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" ir spējīgs plānot un vadīt militārās operācijas, komandēt vienības, organizēt un īstenot militārās mācības un aktivitātes, kā arī īstenot citus nacionālos un kolektīvās aizsardzības uzdevumus, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu.

Politika

Igaunijas valdošās koalīcijas padome pirmdien nolēma steidzami grozīt konstitūciju, lai atņemtu Igaunijā pastāvīgi dzīvojošajiem agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, paziņoja premjerministrs un Reformu partijas priekšsēdētājs Kristens Mihals.

Svarīgākais