Augsto amatu sadalē Latvijai svarīgi respektēt ģeogrāfisko līdzsvaru un politisko grupu pārstāvību, kura atspoguļotu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, tā neformālās Eiropadomes diskusijās paudusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Tikpat svarīga, valdības vadītājas ieskatā, ir potenciālo Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītāju nostāja Latvijai būtiskākajos politiskajos ES dienas kārtības jautājumos.
Siliņa uzsvēra, ka ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vadošajiem amatiem ES institūcijās, lai pievērstos risināmajiem saturiskajiem jautājumiem. Latvijai svarīga ir drošības un ES ārējās robežas stiprināšana, ekonomikas konkurētspēja, skaidri tālākie praktiskie soļi Zaļā kursa ieviešanai un nemainīgs atbalsts Ukrainai, uzskata premjere.
Siliņas birojā norāda, ka Eiropas Tautas partijas (EPP) politiskā grupa, kuras pārstāvji EP vēlēšanās ieguva visvairāk mandātu EP un kuru pārstāv arī Siliņa, atbalsta līdzšinējās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas kandidatūru vēl vienam piecu gadu termiņam priekšsēdētājas amatā.
Nākamā līderu tikšanās paredzēta 27.jūnijā un 28.jūnija Eiropadomes sanāksmē Briselē. Joprojām saglabājas mērķis panākt līderu vienošanos par augstajiem amatiem līdz jūnija beigām.
Kā ziņots, ES valstu līderiem pirmdienas vakarā nav izdevies panākt vienošanos par bloka augstāko amatu sadalījumu, pēc valstu un valdību vadītāju vakariņām Briselē paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
"Bija laba saruna. Domāju, ka tā norit pareizajā virzienā. Taču šovakar vienošanās nav panākta," žurnālistiem sacīja Mišels.
Viņš uzsvēra, ka tikšanās mērķis nav bijis panākt galīgo vienošanos, bet "mūsu kolektīvais pienākums ir pieņemt lēmumu līdz jūnija beigām".
Pēc jūnija sākumā notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām dalībvalstīm ir jāvienojas par nākamo Eiropadomes prezidentu, Eiropas Komisijas prezidentu, EP priekšsēdētāju un ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā.
No vairāku ES valstu līderu teiktā noprotams, ka veidojas konsenss par to, ka konservatīvās pārstāve Urzula fon der Leiena saglabās EK prezidentes amatu, par Eiropadomes prezidentu kļūs bijušais Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta, savukārt Igaunijas premjerministre liberāle Kaja Kallasa nomainīs Žuzepu Borelu bloka ārējās un drošības politikas pārstāvja amatā.