Briselē neformāli pārrunāti iespējamie kandidāti uz ES augsta ranga amatiem

© Dmitrijs Suļžics / F64

Svarīgi panākt vienošanos par vadošajiem amatiem Eiropas Savienības (ES) institūcijās, lai diskusijas sāktos par saturiskajiem jautājumiem, tā pirms neformālās Eiropadomes paudusi Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa uzsver, ka Latvijai svarīga ir drošības stiprināšana, ES konkurētspēja, tālākie praktiskie soļi Zaļā kursa ieviešanā un atbalsts Ukrainai.

Kā vēstīts, neformālajā Eiropadomē šodien Briselē tiek pārrunāti iespējamie kandidāti uz ES augsta ranga amatiem.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, neformālajā Eiropadomē ir paredzamas pirmās ES valstu līderu diskusijas par iespējamajiem kandidātiem uz ES augsta līmeņa amatiem, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja, Eiropadomes priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatiem.

Diskusijas notiks ar skatu uz iespējamiem lēmumiem nākamajā Eiropadomē, kas paredzēta 27. un 28. jūnijā.

Lai nominētu EK priekšsēdētāja amata kandidātu, tam Eiropadomē būs nepieciešams saņemt kvalificēta vairākuma atbalstu. Pēc nominācijas EP būs jābalso par EK priekšsēdētāja amata kandidātu. Ievēlēšanai amatā nepieciešams saņemt EP locekļu vairākuma atbalstu. Ja kandidāts neiegūs EP vairākuma atbalstu, Eiropadomei mēneša laikā būs jānominē jauns EK priekšsēdētāja amata kandidāts.

Eiropadomes priekšsēdētāja ievēlēšanai amatā kandidātam Eiropadomē būs jāsaņem kvalificēta vairākuma atbalstu. Lai ieceltu amatā ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kandidātu, tam Eiropadomē būs nepieciešams saņemt kvalificēta vairākuma atbalstu un arī ievēlētā EK priekšsēdētāja piekrišanu.

Esošā EK sastāva termiņš noslēgsies 31.oktobrī, bet līdzšinējā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela - 30.novembrī.

EK priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnvaru termiņi ir pieci gadi, tas ir, jaunā EK sastāva gadījumā no 2024. līdz 2029.gadam. Eiropadomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir divarpus gadi ar iespēju pagarināt termiņu vienu reizi.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas valdība nolēma EK locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Šī būs jau trešā reize, kad Dombrovskis tiek virzīts ES komisāra amatam. Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

Savukārt pēc 2019.gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.

Partijai "Jaunā vienotība" sasniedzot labāko rezultātu arī šī gada EP vēlēšanās, partija nolēma Dombrovski trešo reizi virzīt EK komisāra amatam, saņemot tam arī koalīciju veidojošo partiju atbalstu.

Politika

Nerimstoties pārmetumiem par Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien nosodījis jebkādus mēģinājumus slēgt darījumus ar Maskavu Kijivai aiz muguras.